Izsenis februāris tiek saukts par sveču mēnesi, kurš savu nosaukumu ieguvis no mēneša sākumā atzīmējamās Sveču dienas. Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Sveču diena iezīmē ziemas vidu un ka šajā dienā jālej sveces, jo tad tās ir taisnas un gaiši deg. Biteniekiem Andrim un Līgai Pridāniem aktīvākais vaska sveču liešanas laiks jau aiz muguras – lielākais pieprasījums pēc tām esot ap Ziemassvētkiem un Jauno gadu.
Sarežģītākais – nodrošināt vaska kvalitāti
Andra un Līgas saimniecībā Vircavas pagasta Muceniekos ir vairāk nekā simt bišu saimju, un bišu vasks ir viens no saimniecības blakus produktiem, no kura tiek izgatavotas dabīgas vaska sveces. Pridānu pāris teic, ka saimniecībā sveces paliks kā blakus produkts. «Biškopība dod ļoti dažādus produktus, un vaska sveces ir viens no tiem. Var tirgot vasku, bet šādi vaskam tiek pievienota vērtība,» tā Andris.
«Ja vasku iepērk no malas, lej sveces un pēc tam pārdod, sausais atlikums no tā nav nekāds. Arī pirktspēja pie mums ir mazliet zemāka, nekā varētu vēlēties. Ja tas tiešām ir dabīgs vasks, kurš nav atšķaidīts ar stearīniem, svece maksā tik, cik maksā, un bieži vien mūsu patērētājiem tā cena ir nedaudz par augstu. Citas sveces ir lētākas, un efekts un degšanas ilgums ir stipri līdzīgs,» skaidro Andris, gan piebilstot, ka smaržu un noskaņu, kas nāk no vaska svecēm, parastās aizstāt nevar.
Sveču liešana sākas līdz ar tumšā laika iestāšanos – aktīvākais darba laiks ir novembris, decembris, kad sākas Ziemassvētku tirdziņi. Tad arī pašiem ir vairāk brīva laika, jo beigušies aktīvie darbi dravā. Turklāt vaska sveces nemaz nevar tā izliet, ielikt skapī un lai gaida nākamo tirdziņu – svecēm mainās krāsa un smarža, tās var deformēties. «Šis produkts nepārtraukti ir svaigs. Ja sveces iestāvas, saplīst, salokās vai kaut ko nepērk, tas tiek pārkausēts,» skaidro Andris.
Ar sveču liešanu nodarbojas Līga. «Tas ir piņķerīgs darbs, meitenēm labāk padodas,» nosmaida Andris. Lai uzsāktu darbu, nepieciešams starta kapitāls – vasks, daktis, formas un speciāla iekārta, kurā ūdens peldē vasks tiek kausēts. «Sarežģītākais ir nodrošināt vaska kvalitāti,» skaidro Andris. Līga papildina – lai svece degot nedūmotu un nesprakšķētu, lai tās krāsa būtu skaista, viendabīga. Nekādās īpašās skolās abi nav gājuši – viss apgūts pašmācības ceļā, lasot biškopības žurnālus un uzzinot pieredzējušāku bitenieku pieredzi.
Ar biškopību iepazīstinās arī interesentus
Praksē pārbaudīts, kādas sveces cilvēkiem vairāk patīk un pēc kurām ir lielāks pieprasījums. Lielāka interese ir par klasiskas formas svecēm vai uz Ziemassvētku laiku – ar svētku tematiku. Pamatā Līga un Jānis piedāvā piecu dažādu veidu sveces, kuras arī pašiem patīk vislabāk. «Kā esam novērojuši šo gadu laikā, zaķi, kaķi un suņi varbūt ir smuki, tomēr cilvēkiem vairāk patīk sveces ar bišu motīviem, uz Ziemassvētkiem eņģeļi vai arī klasiskas sveces, ko ielikt Adventes vainagā,» tā Andris. Turklāt zaķu un kaķu sveces esot tik skaistas, ka cilvēki nemaz tās negrib dedzināt, tāpēc tur plauktā.
Līga novērojusi, ka cilvēki arvien vairāk interesējas par visu dabīgo, tāpēc palielinājusies interese arī par biškopības produktiem. «Pozitīvi, ka dāvaniņā nopērk nevis ķīniešu krūzi, bet medus burku vai vaska sveci, ko radām mēs paši. Tā mūsu nauda paliek tepat valstī,» tā Andris.
Pašlaik Muceniekos norit gatavošanās jaunajai sezonai, jo, kā bitenieki novērojuši, šogad būs agrs pavasaris. Aktīvākie darbi pašlaik ir stropu remontēšana, rāmīšu stiepļošana, no pagājušās sezonas pāri palikušā vaska pārkausēšana. «Sezona nebeidzas, tikko nozied puķes. Rudenī ir bišu ieziemošana, pavasarī saimju apskatīšana un paplašināšana – visu laiku darba ir daudz,» stāsta Andris un piebilst, ka blakus medus iegūšanai un sveču liešanai aktuāla arī bišu maizes un ziedputekšņu iegūšana, bišu māšu audzēšana. Šovasar Pridānu pāris arī nolēmuši savā saimniecībā sākt uzņemt ekskursantu grupas un iepazīstināt viņus ar biškopja ikdienu.
