Ģ.Eliasa muzejā rīkoto hercoga Jēkaba dzimšanas dienas svinību tēma šoreiz bija jubilāra ģimene un ieskats siera rūpniecības vēsturē.
Ģ.Eliasa muzejā rīkoto hercoga Jēkaba dzimšanas dienas svinību tēma šoreiz bija jubilāra ģimene un ieskats siera rūpniecības vēsturē.
Sveicēju vidū bija pašvaldība, Hercoga Jēkaba klubs un «Zemgales Ziņas».
Astoņas no 393 dzimšanas dienām hercogs ir vadījis izglītojoši saviesīgos sarīkojumos savā ekspozīcijas zālē muzejā. Muzejnieku rīkoto dzimšanas dienu izglītojošajā daļā ciemiņi iepazīstināti ar Kurzemes kuģniecību, hercoga Jēkaba galmu, viņa vārdā nosauktā kanāla izcelšanos un citām tēmām, kas saistītas ar Kurzemes slavenākā hercoga dzīvi un darbiem.
Šoreiz kārta bija pienākusi viņa ģimenei un tautsaimniecības nozarei, kas bijusi visai ienesīga Jēkaba audžumātei piederošajās muižās, – siera siešanai.
Jēkabs, kā zināms, auga tēva Vilhelma brāļa Kurzemes hercoga Fridriha ģimenē. Ar audžuvecākiem nākamais Kurzemes valdnieks zēna gados sapraties labi – izrādījis ne tikai interesi par tēvoča pārvaldītās valsts lietām, viņam paticis klausīties arī tantes stāstos par daudzo muižu apsaimniekošanu.
Kā stāsta muzeja speciāliste Anita Ungure, no muižām, kas piederējušas Jēkaba tēva brāļa sievai Elizabetei Magdalēnai, daudz siera eksportēts uz ārzemēm: Holandi, Zviedriju, Dāniju.
Ar siera ražošanas vēsturi Latvijā un ārpus tās iepazīstināja LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras docente Lilita Ozola. Siera siešanas tradīciju sākumi iesniedzas Senajā Grieķijā un Romā. Romieši cilvēka labo īpašību tēlainam raksturojumam pat izmantojuši salīdzinājumu ar tolaik populāru siera šķirni «Mēness sieru». Latviešu zemnieku uzturā iecienīts kopš seniem laikiem bijis skābpiena siers, un saldpiena produkts (kura sarecināšanai izmantoja nevis skābi, bet fermentu no dzīvnieku kuņģiem) Jēkaba dzīves laikā Kurzemē bija bagāto privilēģija. Zinātniece mudināja siera labās īpašības izmantot biežāk – no līderiem frančiem Latvija siera patēriņā pašlaik atpaliek par apmēram 20 kilogramiem gadā uz cilvēku.
Pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics ierosināja kādā no nākamajām reizēm līdzīgu uzmanību pievērst ziepju vārīšanas vēsturei.
Andris Tomašūns pilsētas mēra un Hercoga Jēkaba kluba vārdā teiktajā apsveikuma runā rezumēja, ka Jelgava droši vien turoties ne vien uz tās cilvēkiem, bet «varbūt arī uz siera».
