Ar šādiem vārdiem Latvijas iedzīvotājus sveica Briseles augstākās amatpersonas pēc tam, kad no 72 procentiem mūsu valsts balsstiesīgo, kas piedalījās referendumā, 66,96 procenti bija apliecinājuši izvēli par labu Latvijas iekļaušanai ES.
Ar šādiem vārdiem Latvijas iedzīvotājus sveica Briseles augstākās amatpersonas pēc tam, kad no 72 procentiem mūsu valsts balsstiesīgo, kas piedalījās referendumā, 66,96 procenti bija apliecinājuši izvēli par labu Latvijas iekļaušanai ES. Tā kā mūsu valsts bija beidzamā, kur notika referendums par iestāšanos ES, un, tā kā balsojums bijis pozitīvs, patiešām nu var apgalvot: Eiropas atkalapvienošana ir pabeigta.
Mums visiem ir būtiski tas, ka atkal varam justies piederīgi Rietumu civilizācijai, ka arī formāli esam tādi paši cilvēki kā vācieši, francūži, angļi vai beļģi. Lai gan kopš sestdienas ģeogrāfiski nekas nav mainījies, līdz šim tomēr jutāmies kā viņpus žoga, caur kuru žēli noraudzījāmies citu valstu labklājībā. Nekas nav mainījies (un tik drīz nemainīsies) arī Latvijas ekonomikā, un tomēr nu vairs nav ne fizisku, ne iedomātu sētu, un tas sniedz paļāvību, ka, būdami piederīgi vienotai kopienai, arī mēs spēsim turpmāk attīstīties sinhroni pārējām ES dalībvalstīm.
Pašlaik laikam nav īstā reize spriedelēt par to, kas būtu bijis, ja nebūtu bijis tā, kā bija, tas ir, ja referendumā vairākums būtu nobalsojis pret ES. Sabiedrība izdarījusi tiešām vienīgo, loģiski pareizo izvēli. Tomēr ir vērts pamācīties no pieļautajām kļūdām. Viena no tām bija tolerances trūkums pret oponentiem – pievienošanās pretiniekiem. Tas, kā tika veidota reklāma, varbūt bija gana profesionāli, taču ne glīti. Cita kļūda bija valdības ķīvēšanās pašā referenduma priekšvakarā. Tā politiķos izraisīja bažas par to, ka sabiedrība varētu visu sabāzt vienā maisā un, balsojot par vai pret Latvijas pievienošanos ES, savu neapmierinātību ar valdību reducētu uz ES. Taču izrādījās, ka sabiedrība ir daudz gudrāka, nekā to vērtēja politiķi. Latvijas iedzīvotāji demonstrēja skaidru un vēsu prātu un, apzinādamies, ka tūlītēju ieguvumu nebūs, tomēr nobalsoja par nākamo paaudžu labāku dzīvi.
Gan vēsturnieki sijās un vētīs šīs un vēl citas kļūdas un panākumus, kas saistīti ar referenduma sagatavošanu, sociologu prognozēm un tautas nobalsošanas rīkošanu. Un tikai laiks rādīs, vai referendums mums nozīmējis svētkus vai tomēr sēras (kā to starp rindiņām pirmdien pauda krievu valodā iznākošā avīze «Vesti Segodņa»). Esmu tomēr pārliecināts, ka – svētkus. Pat neraugoties uz to, ka nevis tauta, bet daļa politiķu bija tie, kas svētku kulminācijā visu sabāza vienā maisā un pēc tam kā netīras veļas grozu izkaisīja visas pasaules apskatei.
Runa, protams, ir par politiķi pārģērbušos mācītāju, kas, pārstāvēdams pašreizējo valdību, tik nelaikā, tik tizli mēģināja sarīkot «dumpi uz kuģa» un iemest kapteini (premjeru Eināru Repši) «zivīm par barību», ka viņa «paziņojums» izskanēja kā ķērcoša himna diletantismam vispār un kā kapu zvans pašreizējai valdībai.
Tomēr pēcreferenduma nakts dumpim nevajadzētu pievērst pārāk daudz uzmanības: tas bija tikai kārtējais šīs valdības farss, kam var sekot vienīgi kārtējā valdības maiņa. Pie tām taču esam jau pieraduši. Galu galā vienmēr labākais, ko spējusi izdarīt iepriekšējā valdība, bijis atbrīvot vietu nākamajai.
Taču uzmanība noteikti jāpievērš tam, ka esam izdarījuši vēsturisku izvēli – pievienoties ekonomiski un sociāli pašām attīstītākajām valstīm. Līdz ar to esam piekrituši izmantot iespēju kļūt tām līdzvērtīgi labklājības ziņā. Tas nozīmē, ka esam apņēmušies strādāt un panākt, nevis pieprasīt un izkaulēt.
Novēlu mums visiem veiksmi, no jauna atgriežoties mūsu īstajās mājās – Eiropā. Atcerēsimies, ka nekas nav tik patiess kā tautas gudrība, un tā vēsta, ka mājās pat sienas palīdz. Tas nozīmē, ka turpmāk mums klāsies labāk nekā līdz šim. Visādā ziņā.
