Padomju laikos bērna dzimšanas apliecībā māte varēja norādīt jebkuru personu kā mazuļa tēvu. Ja viņa nebija precējusies, nosaukto vīrieša vārdu pievienoja mātes uzvārdam un bērnam bija tēvs, skaidro Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas speciāliste Sandra Reisa. Piemēram, māti sauca par Martu Ozolu, bet tēvs bija Jānis Krūmiņš. Ja abi nebija laulību reģistrējuši, dzimšanas apliecībā pretī ailītei tēvs bija ieraksts Jānis Ozols, padomju laiku kārtību skaidro S.Reisa. Tagad tas vairs nav iespējams, mutisks mātes apliecinājums nevar kalpot kā pierādījums, lai bērna dzimšanas apliecībā ierakstītu, kas ir tēvs. Ja vecāki laulību nav reģistrējuši, bērniem nosaka paternitāti. Ja vīrietis atzīst, ka mazulis ir viņa bērns, abi vecāki dodas uz Dzimtsarakstu nodaļu un reģistrē bērnu. Ja vīrietis neatzīst, ka ir mazuļa tēvs, sieviete var pieprasīt tiesā atzīt viņu par bērna tēvu.
