«Kā tas var būt, ka bērnam piespiedu kārtā skolā jāmācās krievu valoda, jo laukos nekādas izvēles iespējas nepastāv! Arī vidusskolā pilsētā 10. klasē vairs nevar no nulles pāriet uz vācu valodu kā otro svešvalodu, kā tas bija pirms dažiem gadiem,» sašutis 9. klases audzēkņa Konrāda tētis Aivars Bušs, retoriski jautājot, kurā virzienā svešvalodu ziņā tiek veidota izglītības politika. Skolas aizbildinās ar vecāku izvēli bērniem mācīt krievu valodu, kā arī finanšu trūkumu, kas liedz organizēt vācu valodas apmācību mazam audzēkņu skaitam.
Lai gan Platones pamatskolā, vecākiem neprasot, bērniem no 6. klases kā otra svešvaloda tikusi pasniegta krievu valoda, vismaz vidējās izglītības posmā vecākajam un vidējām dēlam Jelgavas Valsts ģimnāzijā bijusi iespēja pāriet uz vācu valodas apmācību, stāsta A.Bušs no Platones pagasta. Nu arī šī iespēja esot liegta.Var mēģināt patstāvīgi apgūt četru gadu vieluJelgavas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības darbā Līvija Rāte skaidro, ka tās saucamās nulles klases, kurās vidusskolēni varēja apgūt vācu valodu bez priekšzināšanām, izglītības iestādē nepastāv, kopš sākās ekonomiskā krīze. Otro svešvalodu iespējams mainīt vien, atnākot uz 7. klasi, jo gada laikā apgūto zināšanu apjoms neesot pārāk liels. Var mēģināt arī «ielēkt» 10. klasē un mācīties kopā ar skolēniem, kas, piemēram, vācu valodu apguvuši četrus gadus. Taču tad jārēķinās ar lielu papildu darbu un izdevumiem. «Bijām gatavi piedāvāt dažādas konsultācijas, bet tētis pat klausīties negribēja,» teic L.Rāte, atzīstot, ka interese par vācu valodu skolā ir neliela. To izvēlas mācīties aptuveni ceturtā līdz piektā daļa skolēnu. Vēl mazāk būtu to, kas 10. klasē to gribētu apgūt no sākuma, tāpēc viņiem nodrošināt atsevišķu apmācību šajā situācijā skolai būtu par dārgu.Novadā vācu valoda tikai fakultatīviVecāku intereses trūkums par vācu valodu kā otru svešvalodu ir iemesls, kāpēc tā netiek mācīta praktiski nevienā Jelgavas novada skolā, apgalvo novada Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības satura un programmu jautājumos Eva Fišere. «Pat lielajās skolās, kur varētu sanākt pietiekams skolēnu skaits, bijis ļoti grūti pierunāt vecākus, lai izvēlas vācu valodu. Viena vai divu audzēkņu dēļ nevaram to atļauties,» viņa teic, atklājot, ka Līvbērzes vidusskolā gan viena skolniece šogad kārtos centralizēto eksāmenu vācu valodā. Izglītības iestādes direktore Lilija Grase stāsta, ka meitene pārnākusi no citas skolas, kur bija izvēlējusies vācu valodu. To turpināt varēja tāpēc, ka skolai ir laba sadarbība ar Jelgavas 1. ģimnāzijas skolotāju Tamāru Dzidzēviču, kas vidusskolā fakultatīvi pasniedz vācu valodu kā trešo svešvalodu. Pamatskolas grupā šo iespēju gan neviens skolēns neizmantojot.Iespēja ir, bet neizvēlasVācu valodu kā otru svešvalodu Ozolnieku vidusskolā individuāli apgūst arī viens Ozolnieku novada skolēns, kas nav šīs vidusskolas audzēknis, jo izglītības iestādē to var mācīties fakultatīvi. «Kā katru gadu arī šogad dodam vecākiem iesniegumus, piedāvājot vācu valodu kā otro svešvalodu no 6. klases. Gājis visādi, bet patlaban to neviens nav izvēlējies. Vecākiem tomēr vajadzētu padomāt divus trīs solīšus uz priekšu, kas būs mūsu nākotne. Arī ar krievu valodu mūsdienu jauniešiem klājas ļoti grūti,» teic Ozolnieku vidusskolas direktore Klāra Stepanova.Valodas nevienlīdzīgās pozīcijāsPilsētas Vācu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Ludmila Pāne ar nožēlu atzīst, ka gadiem ilgi tikusi grauta svešvalodu mācīšanas sistēma, nostādot tās nevienlīdzīgās pozīcijās. «Agrāk krievu valoda bija visapkārt. To zināja un runāja, bet tad politisku apsvērumu vai nepatikas pēc to pārtrauca, un izauga vesela paaudze, kas krievu valodu nav dzirdējusi. Valoda taču ne pie kā nav vainīga. Atņemot valodu, atņemam iespējas. Vecāki ir sapratuši, ka bez krievu valodas grūti iztikt. Bērni to mācās ar lielām grūtībām. Savukārt angļu valodai ir monopolstāvoklis. Savulaik Staļģenes pamatskolā mācīju vācu valodu bērniem no 1. līdz 9. klasei. Angļu valoda nāca klāt 6. klasē kā otra svešvaloda. Manuprāt, no šāda modeļa visi bija tikai ieguvēji, jo angļu valoda atšķirībā no vācu valodas, piemēram, nav pazudusi no televīzijas,» uzskata L.Pāne. Patlaban, lai celtu vācu valodas prestižu, daudz jādara pašiem skolotājiem.
