Par «Holy Lamb» jauno albumu «Beneath the Skin» «Ziņas» iztaujāja grupas vokālistu, ģitāristu un dziesmu vārdu autoru Aigaru Červinski.
Par «Holy Lamb» jauno albumu «Beneath the Skin» «Ziņas» iztaujāja grupas vokālistu, ģitāristu un dziesmu vārdu autoru Aigaru Červinski.
«Kādu dienu Dievs nolēma radīt pasauli. Viņš paņēma adāmadatas un savija kopā visādas lietas – mīlestību, bailes, mantkārību, prieku, izbrīnu, izmisumu un daudzas citas. No šīm lietām izveidojās dažādas dimensijas, un tās visas vienkopus veidoja krāšņu un daudzveidīgu pasauli.»
Vai cilvēkiem, kas tikai pa ausu galam dzirdējuši par «Holy Lamb», vari nosaukt trīs iemeslus, kāpēc būtu noteikti jānoklausās jaunais grupas albums?
Pirmkārt, tāpēc, ka Latvijā nekas tāds nav dzirdēts – mēs turpinām saglabāt savas izolētās pozīcijas. Otrs iemesls varētu būt Ievas Dmitričenko sarakstītais stāsts, kas ir šā albuma pamatā – par to, kas notiek mūzikas industrijā. Kāds gan tagad vairs mūzikai sakars ar mākslu, ja informācijas līdzekļi nereti pauž viedokli, ka klausīties sarežģītu mūziku, kurā ir vairāk par trim četriem akordiem, nav populāri, nav aktuāli? Treškārt, mēs parādām, ka progresīvais roks nav sastindzis, tas pastāv un attīstās. Daži Latvijas kritiķi mums pārmet, ka neesam mūsdienīgi, esam alu cilvēki. (Smejas.) Izskatās, ka labākajā gadījumā viņi zina, ka progroks bija un beidzās pirms 30 gadiem, taču jāskatās arī uz to, kas notiek šodien.
«Mūzikas pasauli Dievs uzticēja padievam Hedternam. Jaunais padievs bija iecerējis, ka viņa pasaulē valdīs mīlestība un brīvība, taču Hedterna iecerēm nebija lemts īstenoties, jo ne visi Dieva radītie cilvēciņi gribēja pildīt savu misiju – dzīvot par prieku radītājam. Vieni no bīstamākajiem bija Mahtartama vadītās Zemo brālības locekļi. Viņi jau bija sagrābuši savās rokās vairākas dimensijas un tagad nolēma iekarot arī Mūzikas pasauli. Zemie gribēja, lai mūzika kalpo naudas varai un vairo viņu bagātības. Ieņemtajās dimensijās Mahtartama brālība bija samūrējusi biezus cietokšņus, kur tika ieslodzīti visi, kas mēģināja pretoties viņu iedibinātajai kārtībai. Viena no Zemo brālības smacīgajām kamerām bija paredzēta Hedternam.»
Kā tapa šis albums?
Albumu rakstījām Rīgas Skaņu ierakstu studijā pie Tāļa Timrota no 2000. gada septembra līdz 2002. gada janvārim. Grūtākais un interesantākais bija ieraksta montāžas process, kad akustisko instrumentu skanējumu vajadzēja salikt kopā ar elektriskajiem instrumentiem. Lai skanētu «gruntīgāk», dažviet iespēlējām, piemēram, divas basģitāras. Rakstot albumu, mums nebija noteiktu termiņu un līgumsaistību, mūs nekas neierobežoja. Šis ir pirmais «HL» albums, kurā kā solovokālisti dzied arī Juris Rāts, Valdis Indrišonoks, Orests Silabriedis un Andris Šmaukstelis. Ierakstā piedalījās flautiste Ieva Pudāne, kas agrāk bijusi mūsu pamatsastāvā.
«Viņi sacēla rūpnīcas, kurās tika ražoti mūzikas ķieģelīši. Visiem zemo ražojumiem bija pievienotas audionarkotikas. Cilvēki, kuri klausījās šos izstrādājumus, saindējās, un viņiem vajadzēja tos pirkt vēl un vēl. Zemo rūpnīcās tika ražoti lēti mūzikas ķieģelīši, bet viņu bagātība zēla un plauka.»
Pirms pusgada no grupas aizgāja ģitārists Uldis «Ludis» Ēlerts…
Dažkārt apsveram domu piesaistīt piekto mūziķi, visticamāk, ne ģitāristu. Gribētu grupas skanējumā iekļaut kādu pūšamo instrumentu – soprāna vai alta saksofonu, flautu, varbūt trompeti, kas progresīvajā rokā nav plaši izmantota. Varbūt kāds potenciālais mūsu grupas dalībnieks ir «Ziņu» lasītāju vidū? Kā sazināties ar mani, var uzzināt mūsu mājas lapā .
Jau šajā albumā redzams, ka pamazām pievēršamies džezrokam. Cilvēkam, kuru izvēlēsimies, jābūt spējīgam spēlēt džezu, kā arī tikpat pozitīvai attieksmei pret darbu kā mums četriem. Mēs nedomājam pilnībā pāriet uz džezroku, taču, ja cilvēks var nospēlēt džezu, viņš var nospēlēt visu.
«Taču, par laimi, dažas no Hedterna izsētajām zvaigznītēm bija iekritušas auglīgā zemē. Mungu valstiņas galvaspilsētas nomalē dzīvoja divi brāļi Resniņi. Viņi bija jauni, stipri un nezināja, kur likt savu pārpārēm plūstošo enerģiju. Gadi gāja, un viņos aizvien skaļāk sāka runāt Hedterna zvaigznītes. Tās viņiem deva tik daudz spēka, ka viņi varēja neklausīties lētos mūzikas ķieģelīšus, bet paši veidot savus ritmus.»
Iepriekšējais «HL» albums iznāca Itālijā, jaunākais – Ungārijā. Vai neesat mēģinājuši ieinteresēt Latvijas mūzikas izdevējus?
Latvijā ir pārāk mazs mūzikas tirgus, kurā ir ievērojama pārprodukcija. Mūsu izdevējiem droši vien interesē tūlītēja peļņa vai vismaz vēlme atgūt ražošanas izdevumus, bet to nevaram garantēt, spēlējot to, kas mums pašiem attiecīgajā brīdī šķiet interesants. Turklāt gadu gaitā esam iemantojuši tādu kā disidentu statusu Latvijas rokmūzikā, un ar to laikam mums vajadzēs dzīvot visu atlikušo radošo mūžu.
«Arī Dievs nebija mierā ar to, ka Hedterns tik ilgi smok Mahtartama brālības pagrabos, un nolēma atbrīvot vienu no saviem mīļākajiem padieviem. Viņš nosūtīja pie Resniņiem eņģeli Laudoru. Eņģelis ieradās pie brāļiem sapnī un teica: «Še jums svētā jēra tērps. Patverieties zem tā un dodieties atbrīvot Hedternu. Kamēr jūs būsiet zem svētā jēra ādas, neviens zemais jums neko nevarēs padarīt.»
Vai tuvākajā laikā būs iespēja dzirdēt «HL» koncertos?
Tuvākajā laikā nebūs, jo mūsu taustiņinstrumentālists Juris «Advokāts» Rāts februārī bija aizbraucis paslēpot uz Austriju un, kā katrs kārtīgs «taustiņnieks», atgriezās ar lauztu roku. Par spīti tai, viņš ir sācis apgūt klaviatūru spēli ar kreiso roku vien. Gaidīsim, kāds būs iznākums!
«Zemie manīja, ka viņu robežām tuvojas kaut kas neredzēts un neparasts. Viņi sagatavoja savus ieročus, taču zemo bultas un lādiņi bija bezspēcīgi. Tie atsprāga no svētā jēra ādas un šķaidīja zemo mīkstās miesas. Viņi bēga kur kurais, bet jaunie majortāni steidzās atbrīvot savu dievu Hedternu. Ar vienu kājas spērienu viņi izsita no eņģēm cietuma durvis un, būdami zem svētā jēra ādas, paņēma vārgo Hedternu un devās uz zemo neskartajām zemēm…»
