Deviņi jelgavnieki pagājušo ceturtdien iesāka svētceļojumu uz Aglonu, kur augusta vidū notiek tradicionālie Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Nedēļas laikā tiem pievienojies vēl viens svētceļnieks.
Šīs ceturtdienas rītu Jelgavas svētceļnieku grupa sagaidīja Ērbērģes ciemā, kas atrodas Neretas novadā apmēram 130 kilometru no Jelgavas. Baiba Ozola, kas uz Aglonu dodas kopā ar četriem bērniem, teic, ka karstums ceļā uz Ērberģi netraucē, jo atvēsina “sabiedrotais” vējš.
Kurmenē gaida jelgavniekus
Pirmā atpūtas diena grupai bija otrdien Kurmenē, kas atrodas Mēmeles krastā trīspadsmit kilometru aiz Skaistkalnes. B.Ozola stāsta, ka grants ceļš no Skaistkalnes uz Kurmeni gan bijis karsts, putekļains un grubuļains, ar bērnu ratiem grūti izbraucams. Toties Kurmenē svētceļnieki uzņemti viesu namā “Saliņas”, kur piedāvāta pirts, bet bērni Mēmeles krastā baudījuši “zilo mālu spa”. “Gods bija šos cilvēkus palutināt!” saka viesu nama īpašniece Vera Šahnova.
Savukārt Kurmenes katoļu draudzes priekšnieks Ilgonis Mašinskis priecājas, ka svētceļnieki no Jelgavas atkal iet cauri Kurmenei. Dažus iepriekšējos gadus svētceļnieki gāja caur Vecumniekiem, taču agrāk tie vienmēr izvēlējušies Kurmeni. Tiesa, tradicionālais kurmeniešu cienasts gaileņu mērce ar kartupeļiem netika baudīts, jo šovasar mežs ir izkaltis un sēnes diez ko neaug. Toties, kā ierasts, Kurmenes draudze ar svētceļniekiem bija kopā dievkalpojumā.
Jelgavas katoļu svētceļnieku grupas vadītājs priesteris Jurijs Gorbačevskis stāsta, ka šovasar karstuma dēļ ceļš līdz Aglonai sadalīts īsākos posmos, taču ir dažas dienas ilgāks. Svētceļojumā, turklāt jebkurā tā posmā, ir atļauts piedalīties ikvienam, kurš pieņem tā noteikumus un ir pietiekami fiziski izturīgs, lai noietu 15–20 kilometru dienā. Kopējais ceļa garums ir ap 260 kilometru. Nākamās nakšņošanas vietas svētceļniekiem ir Sproģi, Nereta, Aknīste, Asari, Rubeņi, Dunava, Nīcgale, Kalupe, Višķi. Aglonu jelgavnieki plāno sasniegt 13. augustā.
Valsts mēroga pasākums
Svētceļnieku grupas uz svētkiem Aglonā iet arī no Rīgas, Bruknas un citām Latvijas vietām. Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki Aglonā ir atzīti par valsts nozīmes pasākumu. Ministru kabineta izplatītajā informācijā teikts, ka, kā jau katru gadu, atbildīgās institūcijas rūpēsies par sabiedriskās kārtības un ceļu satiksmes drošības nodrošināšanu, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu organizēšanu nepieciešamības gadījumā, kā arī veiks citas darbības, lai ikviens svētku apmeklētājs justos droši un ērti.
Dievmātes debesīs uzņemšanas svētku organizēšanai un drošības nodrošināšanai 2018. gadā valsts budžetā atvēlēti 161 909 eiro, kas ir iekļauti atbildīgajām iestādēm jau piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Ministru kabineta rīkojuma projektu izstrādāja Tieslietu ministrija sadarbībā ar svētku Rīcības komitejā pārstāvētajām iestādēm un Romas katoļu baznīcas Rēzeknes–Aglonas diecēzi.
Aglonas novada mājaslapā minēts, ka 2017. gadā Dievmātes debesīs uzņemšanas svētkos piedalījās ap 100 000 cilvēku. Šogad liela svētceļnieku pulcēšanās paredzēta arī 24. septembrī, kad Latvijā ieradīsies Romas pāvests Francisks.
