Audzējot lauksaimniecības produkciju, biedrība «Svētelis» apņēmusies attīstīt savu sociālo uzņēmējdarbību.
«Uz tirdziņu nāku katru rītu – te viss tik svaigs un par pieņemamu cenu. Šodien lociņi, vakar bija upenes, gurķi. Arī meitene, kas to visu pārdod, ir malacīte. Dievs dod, lai šī lieta turpinās!» teic «Svēteļa» tirdziņā pie biedrības ēkas Jelgavā, Pļavu ielā 2, sastaptā Gaļina.
Iespēja mācīties sevi uzturēt
Produkcija, ko «svētelieši» tirgo pie savām mājām, gan nāk no zemniekiem, kuriem radusies pārprodukcija, gan to atved vietējie, piemēram, ābolus no sava dārza. Taču lielākoties tā tiek iegūta pašu saimniecībā, kas jau ceturto gadu atrodama nomātajā zemē Ozolnieku novada Bērzainēs. Tur ar Pārtikas un veterinārā dienesta akceptu tiek audzēti kartupeļi, kāposti, kolrābji, zirņi, galda bietes un citi dārzeņi, dažādi garšaugi, ziedi, ogu krūmi, kā arī truši.
Šā gada lielākais ieguvums ir aptuveni 200 kvadrātmetru lielā siltumnīca, kur sārtošanai gatavojas 160 stādu tomāti un briest gurķi. Tā tapusi, liekot lietā «Latvijas valsts mežu» ziedojumu – martā akciju sabiedrība sadalīja finansējumu 86 sabiedriskā labuma organizācijām, kuru vidū bija arī «Svētelis». Biedrībai šī palīdzība nāca tieši laikā. «Lai gan trūkumā nonākušajiem cilvēkiem dodam arī tāpat, vēlamies attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, audzējot lauksaimniecības produkciju. Turklāt tā ir iespēja apgūt jaunas prasmes. Saimniecībā darbos iesaistām gan daudzbērnu ģimenes, gan jauniešus ar īpašām vajadzībām. Biznesa pasaulē jau viņus nekur neņem, jo ar šiem cilvēkiem ir soli pa solītim jāstrādā. Invalīdi te var nopelnīt kādu naudiņu un sākt saprast, kā iespējams sevi uzturēt. Kaut vai lasot ogas un sēnes, bet ir taču zeme, kas baro! Vēlamies, lai jaunieši mācētu to gan kopt, gan mīlēt,» sociālās uzņēmējdarbības vīziju ieskicē «Svēteļa» vadītāja Ingrīda Grīnberga.
Talkas četrreiz gadā
Viņa smej, ka, uzņemoties rūpes par astoņus hektārus lielo saimniecību, nācies atgriezties pie jaunībā Bulduru Dārzkopības vidusskolā iegūtajām agronomijas zināšanām, taču daudz var mācīties arī darot. Saimniecībā ikdienā strādā lielākoties jaunieši ar īpašām vajadzībām, arī māmiņas un pa kādam pensionāram, kurš šādi atrod savas dienas piepildījumu un var padalīties arī pieredzē un zināšanās. Četras reizes gadā tiek rīkotas lielās talkas, kad pulcējas pēc iespējas visi, lai pavasarī raktu, sētu un stādītu, vasarā ravētu, bet rudenī ražu novāktu. Saimniecībai ir frēze un traktoriņš, ar savu tehniku talkā nāk Valgundes klostera ļaudis, kam «svētelieši» ar produktiem un maltītēm savukārt līdz augustā viņu svētceļojuma laikā.
«Par nopelnīto esam iegādājušies svarus un citu nepieciešamo sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai. Tāpat daudz ieguldām labdarībā. Piemēram, liekot lietā arī ziedojumus, esam varējuši pensionārei nopirkt ziemas zābakus un insulta slimniekam apmaksāt sanatoriju. Gribam mūsu pusaudžiem, kas regulāri palīdz gan namā, gan saimniecībā, iegādāties velosipēdu un jaunas brilles,» min I.Grīnberga, aicinot arī zemnieku saimniecības šajā darbā turpināt līdzēt ar savu produkciju, ko «svētelieši» varētu gan ziedot vajadzībā nonākušajiem, gan pārdot tirdziņā.
Iesaistās dažādos projektos
To, ka vajadzības ir lielas, apliecina arī divu bērnu māmiņa Inese. «Uz «Svēteli» nāku jau no rudens. Tā ir iespēja tikt ārā no mājas, arī kaut ko jaunu iemācīties un palīdzēt, piemēram, izlikt lietoto apģērbu un dažādas sadzīves lietas. Biju pārsteigta, cik ļoti daudz māmiņu te nāk pēc drēbēm, autiņbiksītēm un ēdiena,» viņa teic, minot vēl vienu «Svēteļa» projektu. «Ziņas» jau rakstīja, ka pērnā gada nogalē biedrība ieguva Borisa un Ināras Teterevu fonda finansiālu atbalstu projektam «Maize darbam un dvēselei», kurš paredz kulinārijas un dārzkopības nodarbības jaunajām māmiņām, ģimenēm ar bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. «Svēteļa» vadītāja apliecina, ka turpinās meklēt dažādas projektu un programmu iespējas, lai ne tikai palīdzētu grūtībās nonākušajiem, bet strauji attīstītu jau iesākto sociālo uzņēmējdarbību.
