Katru darbdienu Sv.Annas katedrālē pirmo reizi notiks rīta dievkalpojumi.
Šogad katru darbdienu no pulksten 7.15 līdz 7.50, sākot ar Pelnu dienu (25. februāri), līdz Lieldienām 12. aprīlī Sv.Annas katedrālē pirmo reizi notiks rīta dievkalpojumi, kurus vadīs kāds mūsu puses luterāņu mācītājs – Valdis Bercs, Ralfs Kokins, Oskars Laugalis, Sandis Ratnieks, Tālis Rēdmanis, arī Jānis Ginters, ar viņa pārdomām par gavēņa laiku iepazīstinām mūsu lasītājus.Ar Pelnu dienas dievkalpojumu iesākas Lielā gavēņa laiks. No agrīnās baznīcas laikiem ticīgie cilvēki četrdesmit dienas pirms Lieldienām sāka tām gatavoties, lai sagaidītu šos svētkus šķīstītām sirdīm un atjaunotiem prātiem. Lielā gavēņa laiks ir grēku nožēlošanas, gavēšanas, padziļinātu lūgšanu un žēlsirdības darbu laiks. GrēknožēlaGrēks ir dvēseles slimība, bet grēku nožēla – garīgās zāles un dziedināšana no tās. Uzlūkojot savu dzīvi Kristus ciešanu un krusta nāves gaismā, varam pamanīt, cik nepilnīgi un vāji esam. Tāpēc Lielā gavēņa laikā jo īpaši lūdzam, lai Dievs parādītu, kas mums savā dzīvē jāmaina, lai veidotos arvien līdzīgāki Kristum. Dievs dāvā piedošanu, kad pēc tās patiesi lūdzam, bet izdziedēšanās prasa laiku. Jo smagāki mūsu grēki, nopietnāki pārkāpumi, sliktāki ieradumi, jo vairāk laika vajadzīgs, lai no tiem dziedinātos. GavēnisGavēšana ir vingrinājums, lai pakļautu mūsu miesu garam. Kristieši gavē, kad lūdz no Dieva kādu īpašu žēlastību, atbildi vai vadību. Lielā gavēņa laikā, kad domās vienojamies ar Kristu Viņa ciešanu ceļā un gatavojamies Viņa Augšāmcelšanās svētkiem, ticīgie tradicionāli atturas no gaļas un dzīvnieku valsts produktu ēšanas, aprobežojas ar vienu pilnu un divām mazākām maltītēm dienā, kā arī vismaz piektdienās atsakās no uztura pilnīgi. Gavēt paredzēts ticīgajiem no 8 līdz 59 gadu vecumam. Obligātās gavēņa dienas ir Pelnu diena un Lielā Piektdiena. Pie gavēšanas pieder ne tikai atturēšanās no noteiktiem pārtikas produktiem, bet arī citām miesas baudām – izpriecām, svinībām, greznības. Gavēņa laiks domāts vienkāršības un pieticības praktizēšanai. LūgšanaJau no Jaunās Derības un apustuliskajiem tēviem zinām, ka tikai tāds gavēnis ir Dievam patīkams, kas saistīts ar padziļinātu lūgšanu praksi. Lūgšana un gavēšana ir divi no visstiprākajiem Jēzus mācītajiem garīgās dzīves līdzekļiem. Ja mēs maz vai nemaz nelūdzam savā ikdienā, gavēņa laiks būtu īstais brīdis, kad mācīties iesākt dienu ar desmit Dieva klātbūtnē pavadītām minūtēm. Tajās ir svētīgi lasīt kādu lūgšanu vai lūgt saviem vārdiem. Ja regulāri to darām, Lielā gavēņa laikā ir svētīgi vairāk pievērsties lūgšanām, piemēram, pusstundu dienā. Žēlsirdības darbiGrēku nožēla, gavēšana, lūgšana savu ārējo piepildījumu un izpausmi gūst žēlsirdības darbos. Tos darīt nozīmē kalpot tiem, kuriem dzīvē klājas grūtāk nekā mums. Žēlsirdības darbi neietver tikai naudas vai kādu mantu ziedošanu trūcīgajiem vai labdarības organizācijām. Mēs varam citiem ziedot arī savu laiku, spēkus, prasmes, zināšanas. Un visbeidzot žēlsirdības pamatā ir attieksme, sirds vērstība savā līdzcilvēkā saredzēt Kristu. Bet pāri visam Lielā gavēņa laiks atgādina, ka Dievs, mūs radīdams, devis spēju un uzdevumu mīlēt Dievu pāri pār visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu, tomēr tikai vingrināšanās šajā mīlestībā dzīves noslēgumā mūs novedīs debesu valstībā.
