Tā varētu pārfrāzēt slaveno teicienu par karali, jo pagājušās nedēļas četras dienas aizritēja Jelgavas Pilsētas svētku zīmē.
Tā varētu pārfrāzēt slaveno teicienu par karali, jo pagājušās nedēļas četras dienas aizritēja Jelgavas Pilsētas svētku zīmē. Var tos piesaukt un īdzīgi burkšķēt kā par pagājušo padomju laiku tradīcijām bagātu pasākumu, tomēr nav noliedzams, ka tādi svētki ir liels notikums katrā, ieskaitot Jelgavu, Latvijas pilsētā. Patiesībā tikai svētkos mēs katrs varam izvērtēt, cik daudz esam ieguldījuši apkārtējās vides sakopšanā, lepoties ar rezultātiem, kā arī iezīmēt nākotnes vīziju, pēc kādiem mērķiem kā savas pilsētas patiesi patrioti tiecamies. Svētki pilsētniekiem nav tikai vienkāršas izklaides pasākums, bet arī savas piederības noteiktai vietai un lokālā patriotisma apliecinājums, tāpēc tikai pašu iedzīvotāju ziņā ir lemt, kādā vidē dzīvosim turpmāk. Dažbrīd vērojot dažu iedzīvotāju nevērīgo attieksmi pret centieniem mums nodrošināt skaistu pilsētvidi, pārņem sašutums un neizpratne par attieksmi. Ko svētki mums, jelgavniekiem, nozīmē, vai tie ir vajadzīgi? Vai esam tos nopelnījuši un mākam sarīkot?
Ar svētku izjūtu ir tā: vai nu tā ir, vai tās nav. To nav iespējams radīt mākslīgi, ar «ukazu no augšas», lai katram pilsētas iedzīvotājam sirdī būtu prieks un lepnums par savu pilsētu. Protams, nevienu nevar piespiest izjust svētkus, taču ir iespējams dažādos veidos stimulēt šādu izjūtu. Acīmredzams ir fakts, ka šogad pašvaldībā pilsētas svētku organizatori bija centušies, lai svētku izjūta un prieks rastos arī tiem, kuriem šo emociju šādu vai tādu iemeslu dēļ nebija. Vairāk nekā iepriekšējos gados bija centušies visi – veikalnieki, kafejnīcu un citu sabiedrisko iestāžu saimnieki savu svētku izjūtu demonstrējot un reizē dodot to arī citiem. Strīdēties par gaumes lietām ir riskanti, jo iznāca dzirdēt ļoti dažādus viedokļus par Pilsētas svētku noformējumu un pašiem pasākumiem. Ar grūtībām pierodam pie tā, ka esam dažādi. Nevaram pierast, ka noformējums var būt dažāds, un nekad nebūs tā, ka tas patiks visiem. Turklāt pagājušais pierādīja, ka mums vēl jāmācās svinēt savus svētkus un darīt tā kā agrāk nav labākais, jo laiki tomēr ir citi.
Pirmkārt, jāsecina, ka šie Pilsētas svētki bija lielākie kopš pastāv to svinēšanas tradīcija. Otrkārt, ir skaidrs, ka pilsētas iedzīvotājiem tie ir vajadzīgi. Īpašas atzīmēšanas vērts ir piektdienas vakarā redzētais, ar pašu jelgavnieku palīdzību sarīkotais grandiozais gājiens, kurā ikviens, kas tajā piedalījās, bija ielicis daļu savas izdomas. Domājams, ka pilsētnieki, kas to vēroja, bija patiesi sajūsmināti. Bija amizanti redzēt pie viena no «KULK» transporta līdzekļiem piestiprināto plakātu «Darbs bedrīšu remontdarbos pie pašreizējā finansējuma ir mūžīgs». Domājams, ka pilsētas administrācijai tas nav jaunums un liks vēlreiz pārdomāt radušos situāciju, jo Jelgava citu Latvijas pilsētu vidū kļuvusi slavena ar savām slikti izbraucamajām ielām. Ar izdomu savu uzņēmumu parādīja «Jelgavas ūdens», brašas izskatījās dzemdību nama darbinieces, iespaidīga un izdomas pilna bija pilsētas sportistu izrādīšanās. Visu pasākumu norisi nav nemaz iespējams uzskaitīt. Vienkārši bija jāpiedalās pašam.
Tomēr bija notikums, kas pēdējā Pilsētas svētku dienā ienesa nelielu rūgtu disonansi. Runa ir par nespēju divām organizācijām – Jelgavas jahtklubam un Sporta servisa centram – sadarbībā ar Ūdens motosporta federāciju vienoties par to, kā apvienot abu organizāciju vēlmi piedalīties svētkos. Neapmierināts palika gan jahtkluba komandors Kristaps Budrevics, gan ūdens motosporta sacensību organizators «Jelgavas ūdens» motosporta kluba «Paisums» vadītājs Ingus Kļaviņš. Izrādās, ka jahtkluba sacensību kalendārā regate bija ierakstīta un federācijā apstiprināta jau janvārī, turpretī par motosporta sacensību norises laiku un vietu bijis zināms tikai pirms kāda laika. Taču ne ūdens motosportisti spēja garantēt jahtu sacensību dalībnieku drošību, ne jahtas netraucēt motosportistiem. Līdz ar to vienu brīdi radās visai bīstama situācija. Notikušais ir vēl jo nepatīkamāks, ja atceras, ka pagājušā gada Pilsētas svētkos jahtu regate un pilsētnieku vizināšana ar tām bija viens no skaistākajiem svētku pasākumiem. Tāpat jaukā atmiņā palikušas arī ūdens motosacensības. Acīmredzot par svētku sporta programmu un pasākumu organizēšanu jāsāk domāt daudz agrāk. Bija skaidri redzams, ka jelgavnieki un ciemiņi pēc tiem bija patiesi noilgojušies, un gan sestdienas sporta pasākumi pie BMX trases Brīvības bulvārī, gan svētdienas ūdensmotosporta sacensības Lielupē bija ļoti kupli apmeklētas. Ņemot vērā notikušo, cerēsim, ka pilsētas ģerboņa 431. gadadiena nākamgad būs vēl labāk organizēta un risināsies bez nevienas kļūdas un aizķeršanās. Un notikušās (negribētos teikt nopietnās) nesaprašanās būs nogludinātas. Svētki taču ir vajadzīgi ne tikai mums, pilsētniekiem, bet arī pašiem to organizatoriem.
