Mums pieaugušajiem bērnība liekas vieni svētki, bet bērniem vēl ir arī Bērnības svētki.
Mums pieaugušajiem bērnība liekas vieni svētki, bet bērniem vēl ir arī Bērnības svētki. Savā laikā diezgan populāra un iemīļota lieta, bet sākoties pārmaiņu laikiem, kad daudzos lauku kultūras namos apsīka dzīvīgums, arī šie svētki palika aizkrāsnē. Tos aizmirst palīdzēja arī reliģijas spēcīgāka ienākšana – vajadzības vai modes pēc – mūsu ikdienā.
Bet pamazām škiet sākam izkustēties no sastinguma, un arī lauki atdzīvojas kultūras dzīvei. Par to pārliecinājāmies, pagājušajā sestdienā ciemojoties Līvbērzes pagasta kultūras namā, kur notika – Bērnības svētki.
Saposušies bija lieli un mazi pagasta iedzīvotāji. Svētku vaininieki ar vecākiem un kūmām tika svinīgi aicināti zālē. Pēc tradīcijas pats galvenais pasākuma notikums bija krustbērna iešūpošana, šķiet, ar to mirkli bērns iegūst krustmāti un krusttēvu. Pēc šūpošanās, leļļu teātra, dziesmām, apsveikumiem un našķošanās ar kliņģeri, kad bērni izlocīja kājeles diskotēkā, kuru vadīja Raitis Krūmiņš, lūdzām uz nelielu sarunu Līvbērzes kultūras nama vadītāju Zintu Tīzenkopfu.
Kā radās ideja kaut ko tādu organizēt?
«Kultūras nama vadītājas amatā esmu neilgu laiku, un vienīgais kritērijs, kāpēc notika šie svētki, bija pašu pagasta ļaužu ierosinājums.
Daudz nedomājot, uzaicināju pieteikties. Sākumā pieteicās maz, tad pagarinājām termiņu un svētkus atlikām līdz augustam, un rezultāts bija.
Šodien pie krustvecākiem tika 12 bērni no astoņām ģimenēn. Vairāki jau ir skolas vecumā. Necerēju, ka būs tik liela atsaucība.»
Kas palīdzēja svētku organizēšanā?
«Vecākiem bija jāiemaksā neliela dalības maksa, arī pagasts palīdzēja ar līdzekļiem. Pasākumā piedalījās aktieris Aivars Pūcītis un Rīgas Jaunais leļļu teātris, kas, šķiet, bērniem ļoti patika. Lielu pretimnākšanu visā saņēmu no bērnu vecākiem, jo pirms pasākuma mums bija tikšanās reizes, kad tika apspriesta svētku norise.»
Vai viss izdevies, kā iecerēts?
«Jā, nebija domu, ka varētu kaut kas nesanākt. Un, ja viss labi veiksies, nākošgad turpināsim šo jauko tradīciju – Bērnības svētkus.»
Tādā jaukā noskaņā atvadījāmies no Līvbērzes kultūras nama, kura apkārtnē vēl ilgi čaloja bērni, jo tie bija viņu svētki – Bērnības svētki.
