Par Jelgavas sakoptību rakstīts ne vienreiz vien. Tuvojas tā sauktie Raiņa ielas svētki, un tāpēc arī rakstu.
Par Jelgavas sakoptību rakstīts ne vienreiz vien. Tuvojas tā sauktie Raiņa ielas svētki, un tāpēc arī rakstu.
Ka tādus svētkus rīkos, to presē lasījām labi sen. Un sākām priecāties, ka nu beidzot ielu sakops, vismaz salabos ietves. Bet pilsētas saimnieki tā arī neko nedara.
Ir šausmīgi skatīties, kā pa bedraino Raiņa ielas ietvi vecmāmiņas ved savus mazbērnus uz Sporta nama peldbaseinu, krīt, dabū zilumus un ne to vien. Pagājušajā ziemā Raiņa ielas 3. nama iedzīvotāja krita un lauza roku. Tāda pati bedraina ietve ir arī Raiņa ielā pretī «Zemgales Ziņu» redakcijai, nepabeigts braucamās daļas remonts pretī Raiņa parkam. Un to visu rādīs svētku viesiem?
Pasākuma plānā paredzēta arī Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja līdzdalība, taču ietve Akadēmijas ielā pretī muzejam ir vienās bedrēs. Tāda tā ir arī citur – dzelzceļa stacijas virzienā. Vai pilsētas saimnieki neredz, kur kaut minimāli kas darāms? Vai nav kauns no ārzemju tūristiem un citiem pilsētas viesiem, kas no stacijas dodas uz pilsētu un vēro šo nesakoptību? Kāpēc izstrādā projektus un grib piesaistīt līdzekļus vienas nelielas pilsētas daļas – Driksas ielas posma no Pasta ielas līdz Katoļu ielai – sakopšanai? Tur nu «vajadzīgas» pat strūklakas, bet citur – bedres, dubļi un ne tas vien.
Kam tad par godu šie svētki tiek rīkoti, vai ielas nesakoptībai? Un kā mēs uz šiem svētkiem aiziesim, vai ar nolauztiem kurpju papēžiem?
A.K., Raiņa ielas iedzīvotāja
