Ceļam pa Latviju un Lietuvu Hercoga Jēkaba laukumā svētdien jautrā gaisotnē gatavojās 5. starptautiskā ledus skulptūru festivāla darbi.
Ceļam pa Latviju un Lietuvu Hercoga Jēkaba laukumā svētdien jautrā gaisotnē gatavojās 5. starptautiskā ledus skulptūru festivāla darbi.
Apmeklētāji cīnījās par izveicīgākā sievas nesēja titulu, spējas un maņas pārbaudīja citās sacensībās un atrakcijās vai klausījās spēlmaņu un dziedātāju priekšnesumos. Skulptūrām labvēlīgajam astoņu grādu aukstumam visdrosmīgāk pretī turējās vieglajos tautas tērpos ģērbušos jauniešu deju kolektīvs «Dālderis».
Šā gada tēmu «Ticamais un neticamais» vairums mākslinieku tiecās izteikt atturīgākās asociatīvi ietilpīgākās formās. Tāda bija arī plūdenās līnijās ieturētā pārvērtība, ko no galīgas «aizskalošanas» «Lietū Ziemassvētkos» ledus pajumtē bija «paglābis» pirmās vietas ieguvējs lietuvietis Aļģirds Boss. Otrā vieta – latvieša Krista Erba ainavai ar ledusbluķī «iesalušo» stādu («Manā dārzā»), trešā – «Kaķim, kas zina, kā aizmukt no takša» skulptūrai no jelgavnieka Gunta Svikuļa jautrā diptiha. Vislielākais apmeklētāju atbalsts tika pagājušā gada laureāta Zigurda Bieļa kārtējam pacifistiskajam vēstījumam – «puķu bērnu» lozunga «Make Love, Not War» vārdā ledainā apkampienā sastingušie kaķis un pele.
Ārzemju viesu vidū bija un žūriju vadīja Zviedrijas Ledus un sniega skulptoru asociācijas prezidente Barbro Bēma. Šim tēlniecības materiālam viņa pievērsusies astoņdesmito gadu beigās, kad asociācija organizēja pirmo ledus skulptūru festivālu. «Mūsdienās pie sniega un ledus skulptūrām Zviedrijā visi tik ļoti pieraduši, ka astoņdesmitie gadi šķiet sena pagātne. Toreiz nereti varēja dzirdēt: «Ak vai, lieli cilvēki – un spēlējas.» Tagad tā ieguvusi patstāvīgās mākslas statusu – sniegs un ledus kļuvuši par «nopietniem materiāliem»,» uzsver B.Bēma.
Pēc zviedru mākslinieces atzinuma, Jelgavas Ledus svētku oriģinālā īpatnība ir skulptūru «ceļošana». «Lieliski zinu, kādas grūtības sagādā trauslo skulptūru pārvadāšana, bet, manuprāt, tā ir brīnišķīga doma, turklāt pārdomāti īstenota.»
«Festivāls, kādu to redzējāt šogad, notiek pēdējoreiz. Tas sasniedzis visu, kas šādas formas un mēroga sarīkojumam iespējams, un nākamie ledus svētki būs pavisam citādi,» organizatoru viedokli pauž pašvaldības aģentūras «Kultūra» projektu vadītājs Āris Dreimanis. Pēc viņa atzinuma, turpmāk Jelgavas festivāla dalībnieki varētu pievērsties lielākas formas darbiem.
