«Es priecājos, ka mūsējiem ir drosme un prieks svinēt augstskolas jubileju. Nu kas par to, ka krīze? Vai tādēļ staigāsim melnās drēbēs un neko labu nerunāsim? Turklāt šie svētki jau arī neko īpašu nemaksā,» teica pasniedzēja Valda Kronberga, kas bija atnākusi uz svinīgo akadēmisko sēdi. LLU jubilejas nedēļa pierādīja, ka inteliģence svētkos iztiek bez izšķērdīgām pārmērībām, ar ko bagāta daudzu mūsdienu slavenību privātā dzīve. Jubilejas nedēļu ievadīja aizsaulē aizgājušo rektoru piemiņas godināšana Zanderu kapos Jelgavā, Raiņa un Meža kapos Rīgā, Jelgavas pils iesvētīšana un noslēdza Valsts prezidenta un citu augstu viesu dalība svinīgajā augstskolas augstākās varas institūcijas Konventa sēdē. Taču domas un atmiņas par savu augstskolu šonedēļ raisījās ne tikai oficiālajos pasākumos pilī, bet arī mājās, laukos, kur dzīvo un strādā desmitiem tūkstošu augstskolas absolventu. Lielplatonieks pazīstamais lauksaimnieks Jānis Vecmanis sacīja: «Saprotu, ka ir pārmaiņu laiks, demogrāfisko apstākļu dēļ studentu skaits kādu laiku turpinās samazināties un ir vajadzīgas būtiskas reformas visās izglītības jomās. Taču tā vai citādi patstāvīgai augstskolai, kur var apgūt laukiem nepieciešamās specialitātes, Jelgavā jāpaliek mūžos. Mēs, lauku cilvēki, esam ar citu mentalitāti un, studējot kādā lielpilsētas zinātnes centrā, pazaudētu kaut ko no sevis.» Studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā no 1960. līdz 1965. gadam viņa dzīvē bijis skaistākais laiks.Jāatzīst, ka valsts neatkarības gados nacionālās pozīcijas pazaudētas daudzās saimniecības jomās. Ārzemnieki būtu gatavi ātri vien izpirkt arī mūsu lauksaimniecības zemi. Tomēr vismaz šajā jomā mūsējie turas, kā nākas.
