Ap 20 tūkstoši cilvēku, tostarp daudzi mūsu novadnieki, 14. un 15. augustā Aglonā piedalījās tradicionālajos Romas katoļu baznīcas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos, kas ir viens no lielākajiem reliģiskajiem notikumiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.
Jelgavas svētceļnieku skaits aug
Svētceļnieki no Jelgavas uz šiem svētkiem devās gan braukšus, gan arī kājām. «Svarīgākais svētceļojumā ir pats ceļš,» teica kāda svētceļniece, kas jau astoto gadu gāja uz Aglonu. Lielie svētku pasākumi Aglonā viņu saistīja mazāk.
«Ziņas» jau rakstīja, ka 2. augustā no Jelgavas izgāja 28 svētceļnieki, taču līdz Aglonai viņu grupa bija izaugusi apmēram divreiz lielāka. Jelgavas 4. vidusskolas skolnieks Rūdis Kursītis svētceļniekiem pievienojās Ozolainē. Puisis uzskata – svētceļojumi, kuros viņš ir piedalījies jau kopš bērnības, cilvēkam daudz iemāca. Savukārt mazā saldeniece Diāna Beijere ar mammu un brāli jelgavniekiem pievienojās Daugavas labajā krastā. «Ziņām» meitene atzina, ka visgrūtāk bija soļot pa pauguraino ceļa posmu starp Kalupi un Aglonu. Ar pateicību svētceļnieki pieminēja daudzus ceļā satiktos cilvēkus. Viņu vidū bija arī agrākais kolhoza priekšsēdētājs lauksaimnieks Viktors Pudāns no Bauskas novada Vecsaules pagasta. Uzzinot, ka pa Bauskas–Skaistkalnes ceļu pagasta centram tuvojas izlijusi Jelgavas svētceļnieku grupa, viņš lika pie malas todien ieplānotos darbus un kurināja kamīnu un pirti. «Ejot pirtī ar visām drēbēm, mēs ātri tās izžāvējām,» atceras kāda svētceļniece.
Zemessargiem atbildīgākie posteņi
Ne viens vien svētceļnieks atzina, ka šogad Aglonā bija mazāk ļaužu, nekā ierasts. Kāda latgaliešu kundze ironiski minēja, ka daži varētu būt nobijušies no lietus, kas tiešām ik pa laikam uzlija. Daudzviet ceļā uz Aglonu, īpaši Latgalē, nācās redzēt lietus dēļ nekultus nobriedušus labības laukus un aizlijuša siena vālus. Preiļu Zemessardzes bataljona zemessargs Boldāns, kurš kopā ar trim jaunākiem kolēģiem uzraudzīja kārtību pie Aglonas svētavota, atzina – viņaprāt, galvenais iemesls ļaužu mazākai dalībai svētkos ir tas, ka šogad 15. augusts iekrita pirmdienā. Tādējādi daudzi, kas varbūt savas reliģiskās pārliecības dēļ būtu devušies uz Aglonu, to šoreiz nedarīja darba dēļ. «Ne visi darba devēji ir tik labvēlīgi ticīgajiem,» sprieda zemessargs. Viņš piebilda, ka diennakts postenis pie avota ir jau kopš 12. augusta. Rinda pēc ūdens kādreiz sanāk pat 300 metru gara. Beidzamajā laikā šajā postenī nav nekādu starpgadījumu, bet agrāk tādi gan bijuši. «Kur daudz cilvēku, tur klāt kādi zagļi. Sava daļa tepat no Preiļiem, un mēs viņus zinām,» sacīja zemessargs. Agrāk dziedinošais Aglonas avota ūdens plūdis pa piecdesmit milimetru cauruli un tad sūcies atpakaļ zemē. Tagad izveidota kārtīga pieeja ar noteku uz Egļu ezeru, tādēļ ūdens ņēmējiem vairs nevajag mīcīties dubļos.
Preiļu bataljona zemessargi nodrošināja kārtību arī Krusta kalnā un visu diennakti pie Vissvētākās Jaunavas Marijas svētbildes stāvošajā rindā. Pie tās lūgties vēlējās vai katrs katoļu svētceļnieks, kurš bija ieradies Aglonā.
Izturēja ticīgo vajāšanas
Pamācošu stāstu par to, ka Aglonā arī agrākos laikos vajadzēja būt piesardzīgam, svētceļnieku autobusā izstāstīja kāda jelgavniece, kas dzimusi Latgalē. Reiz bērnībā viņa atbraukusi uz Aglonu pirkt krāsas un te piepeši atskārtusi, ka ir nozagts maciņš. «Toreiz ļoti raudāju. Taču labi, ka jau iepriekš baznīcā biju Marijai naudiņu nolikusi,» piebilda stāstītāja.
To, ka Vissvētākā Jaunava Marija Aglonā godināta visos laikos, minēja daudzi vecākās paaudzes latgalieši. Arī padomju gados uz 15. augusta svētkiem braukuši gan ar zirgiem, gan ar mašīnām. «Milicija uz ceļiem šoferiem pārbaudīja dokumentus un visādi centās svētceļniekus aizturēt, taču vienalga cilvēki devās uz svētkiem,» atceras zemessargs Valērijs no Dagdas, kurš naktī no 14. uz 15. augustu kopā ar dēlu (arī zemessargu) bija postenī pie 1928. gadā celtās Aglonas Katoļu ģimnāzijas. Tās daļēji tukšajās telpās bija apmetušies aptuveni 100 svētceļnieku.
Visvairāk ļaužu (pēc aptuvenām aplēsēm, ap 20 tūkstošu) piedalījās 14. augusta vakara Krusta ceļā, kas ir Latvijas atjaunotās neatkarības laika svētku jaunievedums un notiek nožogotā sakrālajā laukumā, kas atrodas bazilikas priekšā un izveidots pirms pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Aglonā 1993. gada septembrī. Krusta ceļā ļaudis ar svecēm rokās izgāja Jēzus Krusta ceļu, kas sastāv no 14 meditācijām, kurās tiek apcerēta Jēzus notiesāšana uz nāvi, ceļš uz soda vietu, piesišana krustā un guldīšana kapā. Krusta ceļu vadīja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Viņam asistēja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis. Krusta ceļā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Dievkalpojuma noslēgumā bīskaps J.Bulis teica – savulaik daudzi latvieši lepojušies ar to, ka dzimuši 1918. gadā, kad dibināta Latvijas valsts, un saukuši sevi par Latvijas bērniem. Viņaprāt, jau visai drīz, 2018. gadā, varētu dzimt Latvijas simtgades bērni. «Mēs priecātos, ka draudzēs būtu vairāk kristību. Tā būtu ļoti laba dāvana mūsu tautai un valstij,» sacīja bīskaps.
Ievadot Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, jau 11. augustā notika slimniekiem veltīti dievkalpojumi, savukārt 12. augusts bija diena vecākiem. Dievkalpojumi tika veltīti arī pirmajam zināmajam katoļu misionāram Līvzemē Meinardam.
Lūdzās par prezidenta veselību
15. augusta svētku rīts, kad ārā gāza kā ar spaiņiem, Aglonas bazilikā sākās ar dievkalpojumu latgaļu valodā, aicinot pārdomāt Svētās Marijas debesīs uzņemšanas būtību. Mācītājs lūdza baznīcēnus meditatīvi aizvērt acis un iztēloties kaut ko ļoti labu: skaistu dabasskatu, bērna piedzimšanas prieku vai Ziemassvētkus starp mīļiem cilvēkiem. Tālāk mācītājs paskaidroja, ka debesu svētlaime ir kaut kas daudz, daudz lielāks. Tas, viņaprāt, būtu tāds pats salīdzinājums kā Klusais okeāns un ūdens piliens. Tai pašā laikā mācītājs aicināja cilvēkiem būt darbīgiem un daudz paveikt savas dzīves laikā.
Pulksten 12, kad sākās noslēdzošais svētku dievkalpojums, Aglonā atkal spīdēja saule. Dievkalpojumā, ko sakrālajā laukumā vadīja pāvesta sūtnis Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana, kā ierasts, piedalījās arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs, kā arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis un citas valsts augstākās amatpersonas. Arhibīskaps P.L.Klintana sacīja – pieņemt Dievu nozīmē pieņemt citus, sevišķi tos, kuriem ir nepieciešama mūsu palīdzība un viesmīlība. Viņš uzsvēra, ka kristieši nav aicināti noslēgties no dzīves, bet aktīvi iesaistīties arī sociālās un politiskās aktivitātēs.
Sirsnīgi, vairākkārt ar aplausiem svētku dalībnieki pārtrauca Valsts prezidenta runu. Viņš pieminēja šovasar piedzīvotos satraucošos, taču labestības pilnos gadījumus, kad simtiem cilvēku brīvprātīgi iesaistījās noklīdušu bērnu meklēšanā. R.Vējonis piebilda, ka cilvēku ticība Dievam ir stiprinājusi arī viņu. «Es par Raimondu Vējoni, kad viņš bija slimnīcā, lūdzos,» dievkalpojumā pie sevis teica kāda sieviete.
