Par spīti Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda brīdinājumiem un ieteikumiem, kopš 2004. gada tomēr esam dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem, kas novedis pie šodienas bēdīgā rezultāta – sagrautas veselības un izglītības sistēmas. It kā objektīvs secinājums, taču pēdējā laikā, pārsvarā grozīts dažādu valsts un pašvaldības amatpersonu mutēs, tas uzdzen mieles, jo runā jau tie paši cilvēciņi, kas toreiz to politiku tieši vai netieši, bet taisīja!Piekrītu, nav dižas jēgas tagad meklēt vainīgos. Katram sava tiesa un atbildība. Tomēr esmu pārliecināta, ka dažiem tā ir lielāka – tiem, kas ar savu balsi un ambīcijām iesaistījās politikā un izveidoja to, kas ir, bet atzīt un palūgt piedošanu ir grūti! Tāpēc atbildību kā nevēlamu bērnu tagad futbolē no ministrijas uz ministriju, no pašvaldības uz valsti, tomēr atminoties, ka vienmēr jācenšas ieturēt vienotu politisko līniju. Ja Zaļo un Zemnieku savienība Izglītības un zinātnes ministrijas personā kaunina pedagogus par vēlmi Zinību dienā, tērptiem melnā, izsāpēt savu sāpi par «sasisto sili», jo tādējādi tikšot bojāti svētki ģimenēs, vai tā tikai sakritība, ka mūsu puses vadošās amatpersonas dzied ministrijai līdzi, izdarot ārēji varbūt nemānāmu, bet tiešu spiedienu uz arodbiedrību un pilsonisko sabiedrību? «Fui, nu ko jūs atkal brauksiet uz to Rīgu un sērosiet!» Tomēr aptaujas liecina, ka lielākā daļa vecāku būtu ar mieru atbalstīt šādas protesta akcijas, jo nevar vairāk sabojāt to, kas jau sagandēts! 1. septembra kā svētku ilūzija pāries jau nākamajā dienā, kad daudziem nāksies mācīties apvienotajās klasēs vai piespiedu kārtā apmeklēt pilnīgi citu skolu, nedarbosies pagarinātā dienas grupa un knapi čūkstēs interešu izglītība.
