Jaunizveidotā Dziesmu svētku biedrība pauž bažas par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku turpmākas pastāvēšanas iespējām.
«Mūsu redzējums ir katrā reģionā izveidot organizāciju, kas atbildētu par dziesmu svētku procesiem, jo kopš pēdējiem svētkiem 2008. gadā krasi mainījusies izpratne, kādiem tiem jābūt un kā līdz dziesmu svētkiem vispār aiziet. Svētku process patlaban ir apdraudēts – novelts vien uz pašvaldību pleciem,» pagājušajā nedēļā tiekoties ar Ozolnieku un Jelgavas novadu un pilsētas kultūras darbiniekiem, atzina Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāja Antra Purviņa, aicinot diskusijā meklēt risinājumus.Grib savus koordinatorusVirsdiriģentu, virsvadītāju un kultūras darbinieku dibinātā biedrība norāda uz vairākiem būtiskiem šķēršļiem ceļā uz turpmākajiem dziesmu svētkiem un to saglabāšanu UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Piemēram, reģionālās reformas rezultātā izjuka arī svētku sagatavošanas procesa koordinēšanas sistēma, kad katrā rajonā darbojās speciālists, kurš labi pārzināja vietējo situāciju. Tā vietā Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra jeb bijušais Tautas mākslas centrs procesa administrēšanai līdz ar koru un deju kolektīvu virsvadītājiem deleģējis savus reģionālos koordinatorus, kuru darbība lielā apjoma dēļ – šie cilvēki atbild ne tikai par dziesmu svētkiem – bieži izrādās nekompetenta un neefektīva. Tam piekrīt arī Jelgavas pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics un Jelgavas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Zimaiša.«Zemgalē šis darbs no valsts aģentūras puses tiek koordinēts nesaprotami. Vajadzētu tikt skaidrībā, kādas kuram funkcijas un kurš galu galā par ko ir atbildīgs,» atsaucoties uz negatīvo pieredzi, organizējot starptautisko folkloras festivālu «Baltica 2009», norāda M.Buškevics. «Valstij caur Kultūras ministriju vajadzētu slēgt līgumu ar pašvaldību, ka tā kultūras darba koordinēšanai deleģē savu cilvēku. Tā būtu izeja,» viņš pārliecināts.Viss uz pašvaldību pleciemTomēr lielākās bažas biedrībai rada Dziesmu svētku likuma grozīšana, kas, piemēram, paredz, ka no 2009. līdz 2012. gada beigām valsts vairs nepiešķirs mērķdotāciju kolektīvu vadītāju darba samaksai. «Tā ir valsts atbildības noņemšana no dziesmu svētku procesa, jo šis finansējums motivēja kolektīviem gatavoties un piedalīties skatēs,» norāda A.Purviņa, šajā apstāklī saskatot vislielāko apdraudējumu svētku pastāvēšanai. Mūsu pašvaldību kultūras dzīves vadītāji gan nedomā tik skeptiski.«Mērķdotācijas nav bijušas mūžīgi, vienmēr viss paveikts uz pašvaldību rēķina. Mēs reģionos strādājam ar saviem kolektīviem, tie pastāv, un veidojas arī jauni. Jā, ne vienmēr pietiek naudas, bet tā būtu neiedomājama situācija – līdzekļu trūkuma dēļ nepiedalīties aģentūras rīkotajās skatēs,» teic Dz.Zimaiša, tomēr pauzdama atbalstu biedrības centieniem atgriezt Dziesmu svētku likumu. Tam pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja būtu gatava arī vākt parakstus un organizēt kolektīvus dziesmotām protesta akcijām.«Dziesmu svētki nav apdraudēti, jo vienmēr visu darbu iznesušas pašvaldības, tostarp organizatorisko,» pārliecināts arī M.Buškevics.Jāpiebilst, ka biedrības pārstāvji jau vairākkārt tikušies ar Saeimas frakciju pārstāvjiem, Valsts prezidentu un kultūras ministru, lai panāktu likuma atjaunošanu, jo atsevišķās, galvenokārt nelielajās, pašvaldībās mērķdotāciju trūkums tomēr nopietni ietekmē koru un deju kolektīvu darbību.Iniciatīvai jānāk no tautasStarp materiālo un organizatorisko Dziesmu svētku biedrība norūpējusies arī par svētku idejisko pusi, kas rosinājis apvienoties sabiedriskā organizācijā.«Šis laiks paģēr apjēgt pilsoniskās sabiedrības apziņas veidošanās nepieciešamību, jo bieži redzam, ka lēmumi tiek pieņemti bez mūsu līdzdalības. To var transformēt arī uz dziesmu svētku kustību. Turklāt līdz šim nekad nav bijis aktuāls svētku identitātes jautājums, jo vienmēr tie rīkoti «no augšas», ko patlaban valsts vairs nav spējīga uzturēt. Tāpēc katram vajadzētu saprast, kas mums ir dziesmu svētki un ko mums no tiem vajag. Un biedrībai vajadzētu būt tam instrumentam, kas visos līmeņos raisa šo diskusiju, un lai iniciatīva nāktu «no apakšas». Tad varēsim runāt par patiesiem tautas svētkiem,» uzsver biedrības valdes loceklis Ivars Cinkuss, norādot, ka organizācijas mērķis nav karot ar Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru, bet būt tai palīgam. Kā ideju bākai ceļā uz dziesmu svētkiem, lai nākotnē, iespējams, to organizēšanu pārņemtu savās rokās. Dziesmu svētku biedrībaSabiedriska organizācija, kas galvenokārt pārstāv trīs dziesmu svētku pamatnozares – korus, dejas un pūtēju orķestrus. Dibināšanas sanāksme notika pagājušā gada 25. augustā, un tajā piedalījās dziesmu svētku, virsdiriģenti, virsvadītāji un kultūras darbinieki.Biedrībā var iestāties jebkura fiziska vai juridiska persona, kā arī organizācijas, kuras saistītas ar dziesmu svētku kustību.Vīzija – radoši brīvi strādāt un būt nepieciešamai Latvijas sabiedrībai, kuras kultūras pamatvērtība ir latvietība. Būt sabiedrotajai tādu paaudžu audzināšanā, kuras dzīvo ar apziņu, ka dziesmu un deju svētki ir nacionālais lepnums un Latvijas kultūras augstākā vērtība.Mērķis – veidot un uzturēt dziļu izpratni par tautas mākslu un kultūru Latvijā un pasaulē, darbojoties Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku mākslinieciskajā un organizatoriskajā sagatavošanas procesā un norisē. Uzdevumi – veicināt koru, tautas deju grupu un pūtēju orķestru nepārtrauktu darbību; organizēt kultūras un mākslas pasākumus; organizēt un atbalstīt dažāda veida mākslas un kultūras procesus un citi.Biedrības valdes priekšsēdētāja – Antra Purviņa, valdē darbojas arī Ivars Cinkuss (koru nozare), Aira Birziņa (koru nozare), Jānis Purviņš (deju nozare), Iluta Mistere (deju nozare) un Haralds Bārzdiņš (pūtēju orķestru nozare).Nākamā kopsapulce 30. janvārī pulksten 12 Rīgā, koncertorganizācijas «Ave Sol» zālē.
