“Nevaru es atcerēties, / Kas tas ir, kas tumsā laistās. / Atceros es tikai vienu, / Tas ar tevi ļoti saistās.” Visticamāk, lasītājs jau atpazina vārdus no Mārtiņa Brauna un Māras Zālītes dziesmas “Veltījums”, kas skan filmā “Ziemassvētku jampadracis”. Sirsnīgā un aizkustinošā melodija kļuvusi par vadmotīvu tāda paša nosaukuma koncertprogrammai, kurā Ziemassvētku laikā satiekas komponists, stīgu kvartets “Juno” un vokālā grupa “Insomnia”. Programma sestdien, 21. decembrī, pulksten 17 būs klausāma arī Jelgavas Kultūras namā. Turklāt vokālās grupas “Insomnia” sastāvā dzirdēsim arī trīs mūspuses jauniešus – Emīliju Pavlovsku, Tomu Kursīti un Dagni Roziņu.
Zvaigznes pareizajās vietās
Jauniešu grupa “Insomnia” dibināta pērnā gada novembrī un jau pārliecinoši pieteikusi sevi Latvijā, uzstājoties kopā ar tādiem mūziķiem kā, piemēram, Raimondu Paulu, Aminatu, Jāni Stībeli un citiem. “Tas, ka Mārtiņš Brauns izvēlējies tieši “Insomnia” saviem Ziemassvētku koncertiem, ir liels gods un arī atbildība,” atzīst grupas vadītājs Roberts Memmēns.
Solis uz “Insomnia” sadarbību ar komponistu bija vokālās grupas “The Real Group” dziesmas “Words” izpildījums, ko interneta vidē pamanīja koncertprogrammas režisors Valdis Pavlovskis un producents Jānis Kļaviņš, stāsta jaunieši. Režisors un producents, kuri bija dzirdējuši arī par grupas panākumiem Maskavā, videoklipu parādījuši M.Braunam, un visi trīs gribējuši grupu dzirdēt dzīvajā izpildījumā. Tāda iespēja bija augustā, kad Jaunciema ostā notika koncerts “Trīs Raimondi un “Insomnia””. Pēc šī koncerta pirmo reizi grupa satikās ar producentu, režisoru un komponistu un sākās radošais darbs, kas vainagojies ar koncertprogrammu.
“Ņemot vērā, ka esam vēl jauna un kopā maz pieredzējusi grupa, tas, ka mums piedāvāja sadarbību ar Mārtiņu Braunu, bija kā dāvana,” teic Emīlija. “Katru iespēju pilnveidoties un koncertēt uztveram kā lielu piedāvājumu no Visuma, par to esam ļoti pateicīgi,” piemetina Toms. Grupas muzikālais vadītājs R.Memmēns esot ātri atradis kopīgu valodu ar M.Braunu un piedāvāja komponistam arī grupas veidotas aranžijas.
Ne tikai kormūzika
Emīlijai un Tomam, kuriem ir Jelgavas 4. vidusskolas koru pieredze, sadarbība ar M.Braunu pavērusi arī plašāku skatījumu uz komponista daiļradi. Līdz šim viņa mūzika vairāk saistījusies ar emocionāli spēcīgajām kora dziesmām, kā “Saule. Pērkons. Daugava” vai “Mīla ir kā uguns”, kas brīdī, kad tās izpilda visa Mežaparka estrāde Dziesmu svētkos, liek pār ķermeni skriet skudriņām.
Savukārt Ziemassvētku laika koncertprogrammā līdzās “Veltījumam”, kas skanēs R.Memmēna aranžējumā, būs arī maz dzirdētas un nedzirdētas komponista dziesmas, kas gadu gaitā sakrājušās un labi iederas svētku atmosfērā. Skanēs dziesmas ar Broņislavas Martuževas, Jāņa Petera, Māras Zālītes, Egila Zirņa un citu dzejnieku vārdiem, aicinot uz patiesām un gaišām Ziemassvētku laika sajūtām, pārdomām par cilvēciskajām vērtībām, par to, kādi mēs esam dabas un Dieva priekšā. Būs arī jautras dziesmas par ziemu un sniegu ar M.Braunam raksturīgo muzikālo rotaļīgumu, kā arī citi pazīstami komponista skaņdarbi jaunās skaņās, informē koncerta režisors V.Pavlovskis.
Spēlē arī instrumentus
“Koncertuzveduma mērķis bija izveidot programmu, kas nesastāv no jau dzirdētām dziesmām. Vairākas Mārtiņa Brauna dziesmas ir garīgas, ietver reliģisko tēmu. Man pēdējos gados ir ļoti grūti gūt Ziemassvētku sajūtu, taču šķiet, ka šis pēc ilgiem laikiem ir pirmais gads, kad tā atkal ir. Esmu jautājusi arī cilvēkiem, kas bijuši uz koncertu, vai izdevies rast svētku sajūtu, un visiem tā ir radusies. Liekas, tas ir galvenais sasniegums, ka ir izveidota jauna programma, kurā neskan tradicionālās Ziemassvētku dziesmas, bet cilvēki sajutuši īsto svētku burvību, kas ir kopābūšanā,” teic Emīlija. Arī Dagnis programmu raksturo kā siltu. “Svētku sajūta rodas dodot. Esam pamanījuši, ka cilvēki koncertu klausās ar acīm ciet. Tas ir rādītājs, ka programmā ir kas vairāk par vienkārši dziesmām,” piemetina Toms.
Koncertprogrammas zināmākā dziesma noteikti ir “Veltījums”, kas kļuva pazīstama pēc filmas “Ziemassvētku jampadracis”. Emīlija zina stāstīt, ka sākotnēji tā filmā nemaz nebija paredzēta – tapusi pēdējā brīdī, kad filmas veidotājiem ievajadzējās vēl vienu dziesmu. ““Veltījums” sniedz to Ziemassvētku sajūtu, kaut tekstuāli dziesma nemaz nav par Ziemassvētkiem. Vismaz mūsu ģimenē tā ir palikusi kā Ziemassvētku dziesma, tajā ir kaut kas īpašs un ļoti silts.”
Daudzi grupas jaunieši spēlē arī mūzikas instrumentus, kas papildina koncerta skanējumu. Koncertuzveduma tekstuālo daļu arī veidojusi jelgavniece – Toma klasesbiedrene Sallija Kļavkalne.
Kā ģimene
Līdz ar Ziemassvētku gaidīšanas laiku gads tuvojas izskaņai. Kāds tas bijis grupai “Insomnia”? Jaunieši teic – neticami veiksmīgs. Pirmā koncertprogramma pavasarī tika izveidota vienam no pasaules nozīmīgākajiem a cappella konkursiem – “Moscow Spring A Cappella”. Tā laikā Maskavā sniegti vairāk nekā desmit koncertu, un mājās pārvesta sudraba godalga. Pēc atgriešanās sekoja kopīgs koncerts ar Maestro Raimondu Paulu, un tagad Latvija tiek apceļota ar M.Brauna koncertprogrammu. “Ar jaunām grupām tā parasti nenotiek,” novērtējot labvēlīgi sastājušās zvaigznes, teic Emīlija. Savukārt nupat rudenī grupa piedalījās Rīgas a capella festivālā, kur bija galvenie viesi. Arī šī ir nozīmīga pieredze – uzstāšanās koncertzālē “Palladium” bija izpārdota. Turklāt grupa pēc koncertiem saņem daudz pozitīvu atsauksmju no apkārtējiem un jūt – kopā ir sanākuši īstie cilvēki.
Kā vienā grupā sadzīvo desmit jauni cilvēki? “Pa šo gadu un vēl iepriekš esam sajutušies kā ģimene. Tie ir cilvēki, pie kuriem gribas aiziet un pastāstīt visu labo un kādreiz varbūt arī pažēloties, cik viss ir slikti,” saka Emīlija.
Popularizē a capella dziedājumu
Grupu veido esošie un bijušie Rīgas Doma kora skolas džeza mūziķu un mūziklu dziedātāju specialitātes audzēkņi, kurus vieno mūzikas mīlestība, dziedāšana un vēlme sasniegt visaugstākos mērķus. “Mūs vilina iespēja parādīt sevi visdažādākajos vokālās dziedāšanas stilos un žanros,” par sevi saka “Insomnia”, vēloties popularizēt īpaši a capella dziedāšanu.
Grupu izveidoja Gustavs Melbārdis un ilggadējs vokālās grupas “Framest” dziedātājs Roberts Memmēns, kuri jau ilgu laiku vēlējās radīt sastāvu, ar kuru varētu veidot enerģiskākas, interesantākas un unikālākas aranžijas un uzstāšanās. Pirmais pasākums, kurā grupa dziedāja, bija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. “Mūziklu žanrs Latvijā nav īpaši pieprasīts un nav arī izveidots, tas ir vēl sākuma stadijā. Džezs Latvijā vienmēr ir bijis, taču aizvien ir kur augt un paplašināties. Tāpat ir ar
a capella mūziku – mums ir prieks pievērsties šai kustībai un popularizēt to sevišķi jauniešu vidū,” teic Toms.
Satiekas “Cālī”
Kāds ir bijis katra jaunieša muzikālais ceļš? Toms ar Emīliju ir pazīstami jau kopš 4. vidusskolas laika, savukārt ar Dagni – vēl senāk. Puiši pirmo reizi uz skatuves tikās konkursā “Cālis 2003”, kad, kā atminas Dagnis, viņam bija pieci, bet Tomam – četri gadi. Pēc tam draudzība turpinājās Jelgavas Mūzikas skolā.
Toms dziedājis Jelgavas 4. vidusskolas vispirms zēnu, tad vīru korī, bet paralēli Jelgavas Mūzikas skolā deviņus gadus apgūta vijole. 4. vidusskolā viņš tika ievērots kā ģitārists. Par sevī ieguldīto darbu jaunietis ir pateicīgs skolotājam Gatim Priekulim. Šobrīd Toms ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas students un otrajā kursā apgūst džeza mūziku ar specializāciju kontrabasa spēlē. “Ļoti mīlu mūziku, uzstājos dažādos sastāvos. Man šķiet skaisti pētīt mūziku dažādos formātos. Ļoti skaista šķiet gan instrumentālā, gan vokālā mūzika. Vienmēr interesējušas arī teatrālās lietas – daļa no mums pērn novembrī piedalījās koncertuzvedumā “Sapnis” Latvijas Nacionālajā operā.”
Atradusi savu vietu
Emīlijas vecākā māsa Elizabete jau mācījās 4. vidusskolā, tāpēc tā kļuva arī par viņas skolu. Piecu gadu vecumā vecāki meiteni aizveda pie klavierskolotājas Irinas Osipovas, kura dzīvoja teju kaimiņos un palīdzēja sagatavoties mācībām skolā. Dziedāts visos meiteņu koros – “Spīgmeitiņās”, “Spīgo” studijā, “Spīgo”. Paralēli 12 gadu vecumā Emīlija sāka apmeklēt vokālās nodarbības Bērnu un jauniešu mūzikas klubā pie vokālā pedagoga Ervīna Ramiņa. “Viņš ir tas, kurš man atklāja solo dziedāšanas burvību. Biju ārkārtīgi kautrīgs bērns un nespēju izdvest ne skaņas – man vienkārši bija bail. Ervīns mani iedrošināja un pavēra jaunu skatu uz dzīvi.”
Pēc 4. vidusskolas Emīlija iestājās Rīgas Doma kora skolā. Vēl 4. vidusskolā vokālā pedagoģe Līga Anševica, kura pati ir kora skolas absolvente, iedrošināja – ja meitene vēlas dzīvi saistīt ar mūziku, tā ir vieta, kur vajadzētu turpināt mācības. Pedagoģe arī palīdzēja sagatavoties, un jauniete uzsāka mācības Doma kora skolas mūziklu dziedātāja specialitātē, kur mācās jau pēdējā kursā. “Šie četri gadi bijuši ārkārtīgi krāšņi. Iepriekš par muzikālo teātri zināju ļoti maz – tik, cik redzēts filmās un ja uz Latviju tika atvests kāds koncertuzvedums. Šķiet, esmu atradusi savu vietu – dziedāt, dejot un spēlēt ir tas, kas domāts man. Mūziklu nodaļa sniegusi iespēju piedalīties dažādos koncertuzvedumos,” stāsta Emīlija. Šogad viņa ir pievērsusies jaunam hobijam – apmeklē stepu, kas ir būtiska muzikālā teātra daļa. “Šobrīd nevarētu savu dzīvi iedomāties bez mūzikas,” teic jauniete.
Toms un Emīlija gan 4. vidusskolā, gan Doma kora skolā iemācījušies – viss ir iespējams, bet ir jābūt sapnim, vīzijai un smagam darbam. Un ārkārtīgi stiprai mīlestībai pret to, ko dara. Toms piedalījies arī Emīlijas solodziesmas “Colours” radīšanā.
Sports piekāpjas mūzikai
Savukārt Dagni televīzijas skatītāji atcerēsies kā šī rudens šova “X faktors” dalībnieku. Puisim tā bijusi pirmā pieredze darbā ar televīziju, tiešraidēm, sapratis, cik liela ir iesaistīto cilvēku komanda. Tāpat sapratis, cik svarīgs ir darbs sociālajos tīklos – feisbukā, instagramā –, kur veidojās savs sekotāju loks.
Kad Dagnim bija astoņi gadi, viņš uzsāka mācības Jelgavas Mūzikas skolā. Tur ar panākumiem apguvis klasisko dziedāšanu, piedalījies konkursos. 12 gadu vecumā iestājies balss lūzums, sācis spēlēt saksofonu. Paralēli turpinājis arī dziedāt. Pēc Jelgavas Mūzikas skolas iestājies Rīgas Doma kora skolā, kur sācis apgūt džeza saksofonu. Skola absolvēta, un šobrīd Dagnis vairāk pievērsies dziedāšanai un mūzikas rakstīšanai.
Jaunieša dzīvē liela loma bijusi arī sportam. Abi viņa vecāki ir treneri, Dagni trenējis tētis, un līdz 16 gadu vecumam puisis bija Latvijas vieglatlētikas izlases sastāvā, piedalījās divos Eiropas čempionātos jauniešiem. Beidzot pamatskolu, bija jāizvēlas, kurā virzienā doties tālāk. Izvēloties mūziku un sākot mācības Rīgā, treniņi apsīka.
Arī Dagņa ģimenei mūzika nav sveša. Kā viņš stāsta, tētim un tēta brālim patīk dziedāt, kopā uzstājušies ballēs. Paša muzikālais talants parādījies jau bērnībā – dziesmas viegli palikušas galvā, dziedājis līdzi visam, kas skanēja pa radio. Vecāki to pamanījuši un aizveduši dēlu uz mūzikas skolu.
