Svētkus svinēt Latvijā iemācāmies pamazām. Nav jau nekāds noslēpums, ka kalendārā netrūkst dažādu piemiņas dienu, bet svētku dienas nereti uztveram kā brīvdienu, kurā apdarīt sakrājušos darbiņus mājās, dārzā vai laukos. It kā jau arī tas ir labi. Teikšu godīgi, arī pati kādā brīdī nodomāju – cik žēl, ka 4. maijā jāgatavo nākamās dienas avīze, varētu smukajā laikā izravēt puķudārziņu.
Tomēr svētki ir domāti svinēšanai, un to darīt ir jāmācās. Neviens nepasniegs svētku sajūtu uz paplātes, pat ja būs noorganizēti visdažādākie pasākumi. Pašam jābūt gatavam ielaist svētkus sevī.
Atsaucoties uz Latvijas simtgades biroja aicinājumu, Latvijas Institūts šogad pirmo reizi aicināja ikvienu iedzīvotāju un Latvijai piederīgo visā pasaulē 4. maijā – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā – kopā ar saviem tuvajiem svinēt Baltā galdauta svētkus.
Baltā galdauta svētku ideja ir pavisam vienkārša: ģimene, draugi un kaimiņi no vienas mājas vai vairākām blakus mājām sanāk kopā pie viena galda, ietur vieglu, kopīgi sarūpētu maltīti, kā arī izmanto iespēju pārrunāt ieceres sava pagalma, apkaimes, pilsētas, novada un valsts nākotnei. Jauka ir doma, ka Baltā galdauta svētkos iespējams veikt dažādas kopīgas aktivitātes, piemēram, iestādīt puķes, izgreznot māju un pagalmu vai nokrāsot sētu. Tā var būt arī kopīga muzicēšana un dziedāšana, maltītes gatavošana, nūjošana, braukšana ar velosipēdiem pa apkaimi, pozitīvas sacensības vai vienkārši iepazīšanās.
Svētku kontekstā īpaši sirsnīgs likās basketbolista Kristapa Porziņģa dāvinājums viņa pirmajam trenerim, kas noteikti ne vienam vien latvietim lika sajusties kā dāvanu saņēmušam. Aizkustinoši mīļi. Bet ne jau vienmēr dāvanām jābūt tik lielām. Jaukas vakariņas pie baltu galdautu apklāta galda kopā ar kaimiņu pensionāru pāri arī var būt aizkustinoša dāvana svētkos – viņiem un sev!
