Vakar Jelgavā Miera kapos tika iesvētīta vācu karavīru kapu daļa, kurā apbedīti 1215 Pirmajā pasaules karā kritušo un 104 Otrajā pasaules karā kritušie vācu karavīri.
Vakar Jelgavā Miera kapos tika iesvētīta vācu karavīru kapu daļa, kurā apbedīti 1215 Pirmajā pasaules karā kritušo un 104 Otrajā pasaules karā kritušie vācu karavīri.
Svinīgajā brīdī bija klāt bīskaps Antons Justs, mācītājs Oskars Skrodelis, pilsētas mērs Andris Rāviņš, Latvijas Brāļu kapu komitejas priekšsēdis Eižens Upmanis, Vācijas militārais atašejs Klauss Mihaēls Kobs, Vācu karavīru kapu kopšanas tautas apvienības vadītājs doktors Rainers Lemors, kā arī vairāki vācu karavīru tuvinieki un vecie jelgavnieki.
Savā runā doktors R.Lemors retoriski jautāja: “Kāpēc gan jāizveido un jākopj kapi cilvēkiem, kas miruši pirms sešdesmit un pat deviņdesmit gadiem. Bieži vien līdzīgi civiliedzīvotāju kapi, paejot šādam laikam, jau ir nolīdzināti?” Viņš arī atbildēja, ka karavīru tuviniekiem tomēr ir svarīgi atrast vietu, kur apbedīts viņu kritušais. Piemēram, pats R.Lemors ir Ukrainas frontē bez vēsts pazuduša karavīra dēls. Taču karavīru kapiem ir vēl īpaša loma. Tā ir vieta, kur nākamās paaudzes var sajust kara traģismu, meklēt sapratni, izlīgumu starp tautām.
Pēc Pirmā pasaules kara – Latvijas pirmās brīvvalsts laikā – vācu apbedījumi Miera kapos bija apkopti. Taču šī piemiņas vieta smagi cieta 1944. gada cīņās, un padomju laikā vācu daļa tika atstāta novārtā. Pēc neatkarības atgūšanas, pateicoties pilsētas Domes rūpēm, kā arī vācu karavīru kapu kopēju brīvprātīgajam darbam, kapi atguva cienīgu izskatu.
Otrā pasaules karā kritušo vācu karavīru apbedījumu apzināšanā daudz strādājis vecais leģionārs Aldis Egils Hartmanis. Pateicoties nu jau aizsaulē aizgājušajai jelgavniecei Rutai Beitānei, deviņdesmito gadu vidū viņam izdevās atrast 104 vācu karavīru apbedījumus. Tā Otrā pasaules kara upuri tagad pārapbedīti blakus Pirmajā pasaules karā kritušajiem. Par nopelniem vācu karavīru apbedījumu apzināšanā A.E.Hartmanis vakar tika apbalvots ar Vācu karavīru kapu kopšanas tautas apvienības medaļu.
Interesanti, ka, iesvētot minēto piemiņas vietu, bīskaps A.Justs sprediķoja vāciski, bet Vācijas militārais atašejs K.M.Kobs uzstājās latviešu valodā.
