Atzīmējot Sv.Jāņa baznīcas 170 gadus, svētdien pulksten 10 dievnamā notiks jubilejas dievkalpojums, kuru vadīs Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, kā arī draudzes mācītājs Ralfs Kokins. Savukārt pulksten 13 koncertā uzstāsies liriskais soprāns Olga Barišmane un baritons Alvils Cedriņš. Draudzes lietvede Dzintra Grosa Rutke teic, ka jubileja iekrīt 19. novembrī – dienā, ka 1944. gadā pēc postošajām kaujām pilsētā atsākās dievkalpojumi. Tolaik Jāņa baznīca bija vienīgais dievnams, kas pilsētā saglabājies. Šo dievkalpojumu vadīja tās ilggadējais mācītājs Alfrēds Gross.
Baznīcas ēkas būvēšanas pirmsākumi meklējami 1780. gadā, kad Jelgavas birģermeistars H.Kloks testamentā savu mantību novēlēja jauna mūra dievnama celšanai vietā, kur atradās Annas vārti. Jau 1705. gadā tur atradās pilsētas nabagmāja un kapsēta ar mazu koka baznīciņu, kas tika saukta par nabagu baznīcu. Tomēr tikai 1845.–1847. gadā pēc arhitekta V.Šulca projekta vecā koka dievnama vietā uzcēla mūra baznīcu. 1861. gadā tā dabūja atsevišķu mācītāju, un 1862. gadā to nosauca par Sv.Jāņa baznīcu. J.Dēringa altārglezna “Kristus pie Krusta ar Mariju un Jāni” baznīcā atrodas kopš 1865. gada. 1882. gadā uzbūvēja tagadējo dievnama torni. Līdz 1939. gadam šajā baznīcā mita vācu draudze. Tajā kalpojis arī mācītājs Ludvigs Katerfelds, kas, izvēršot diakonijas darbu, dibināja tagadējo psihoneiroloģisko slimnīcu “Ģintermuiža”. Pēc kara dievnamā iemājoja Vienības draudze, kas karā bija zaudējusi savu Sv.Nikolaja baznīcu, savulaik lielāko pilsētā.
