Pilsētas Komunālā pārvalde šogad nepilnos astoņos mēnešos nelegālo atkritumu izgāztuvju sakopšanai pilsētā iztērējusi vairāk nekā 4200 latu.
Pilsētas Komunālā pārvalde šogad nepilnos astoņos mēnešos nelegālo atkritumu izgāztuvju sakopšanai pilsētā iztērējusi vairāk nekā 4200 latu.
Nesankcionētas drazu uzkrāšanas vietas novāktas Liepājas ielā, Cepļu ielā pie garāžām, Rubeņu ielas galā, Loka maģistrālē pie attīrīšanas ietaisēm, kā arī 1. līnijā, dārzkopības sabiedrību tuvumā un citās vietās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu šiem mērķiem izlietots gandrīz divas reizes mazāk līdzekļu. Turklāt vairs tik bieži neesot novērots, ka pēc zināma laika sakoptā vieta atkal pārvērsta par izgāztuvi.
Taču tas, kā atzīst Komunālās pārvaldes darba vadības organizācijas inženiere Zane Ķince, pagaidām vēl ir vājš mierinājums, jo iedzīvotāji pamanījušies piekopt citu taktiku. Proti, neraugoties uz kontroles pastiprināšanos, jauna atkritumu krātuve tiek veidota kādus pussimt metrus uz vienu vai otru pusi aiz sakoptās vietas. Un kopumā šinī ziņā nav ar ko lepoties, jo nesankcionēto atkritumu izgāztuvju novākšanai iztērētos četrus tūkstošus latu varēja izmantot daudz lietderīgāk. Tāpat kā naudu, kas nepieciešama salauzto soliņu un izdemolēto stādījumu atjaunošanai. Arī soliņu un gājēju tiltu margu sakārtošanai šogad iztērēts vairāk nekā 4000 latu.
Z.Ķince atceras, cik enerģiski un neatlaidīgi bijuši Kalnciema ceļa iedzīvotāji, līdz panākuši, ka arī pie viņu ielas autobusu pieturām izvieto soliņus. Diemžēl prieks par lielāko daļu jauno soliņu bijis visai īss. Tie atkal būs jālabo un jātajauno Vilnīšu autobusu pieturas soliņu ar betonēto pamatni «spēkavīri» pamanījušies nogrūst tuvējā grāvī.
– Apkaimes iedzīvotāji zina teikt, ka tas esot meiteņu roku darbs, bet mums atliek konstatēt faktu, sastādīt aktu, lai būtu pamats turpmākajam līdzekļu izmantojumam, remontējot sabojāto. Ja vien nevajadzētu nodarboties ar demolēšanas sekām, mēs pilsētas labiekārtošanā spētu izdarīt ievērojami vairāk, – skumji secina Zane Ķince.
Atkal atjaunojami pazudušie soliņi Pasta salā pie smaiļošanas sporta kluba, sakārtojamas sēdvietas Kalnciema ceļā un atsevišķās vietās pilsētas centrā. Regulāri atjaunojami Raiņa parkā izvietotie soliņi.
Jelgavas centrālajā daļā ik pa laikam aktuāla ir arī izdemolēto stādījumu un puķu dobju atjaunošana. Šovasar konstatēta viena lielāka stādījumu postīšana, kuras rezultātā izbradāti un sastampāti apmēram 25 kvadrātmetri puķu dobju. Pārējos gadījumos puķu stādi «pazūdot» neuzkrītoši un pakāpeniski, pa vienam vien stādiņam izretinot dobīti. Turklāt šajā gadījumā ne jau materiālie zaudējumi ir tie būtiskākie. Tas ir kārtējais pliķis pilsētas prestižam un sakoptības līmenim, kas ir vēl tālu no vēlamā.
Gan paši pilsētnieki, gan iebraucēji ievērojuši, ka Jelgava atgādina raibu pļavu, kurā rūpīgi sakoptas vietas kārtu kārtām mijas ar pa roku galam kārtotām sētām un pavisam nekoptām platībām. Pēdējos gados šie kontrasti līdz ar īpašumtiesību atjaunošanu kļuvuši izteiktāki. Tieši privātie zemes īpašnieki, jo sevišķi tie, kas dzīvo citās pilsētās vai pat valstīs, daudz neuztraucas par savas zemes elementāru sakārtošanu, zāles nopļaušanu un atkritumu novākšanu.
Par pašvaldības platību sakopšanu rūpējas Komunālā pārvalde. Jau vairākus gadus tā piedāvā slēgt attiecīgus līgumus un uzņemties arī privāto īpašnieku zemes sakopšanu. Standartplatības uzturēšana kārtībā un zāles appļaušana īpašniekam vidēji izmaksā trīs līdz piecus latus mēnesī. Turklāt atkarībā no īpašnieka rocības iespējams vienoties par dažādām norēķinu formām, ieskaitot atlikto maksājumu. Pašlaik ar Komunālo pārvaldi līgumus noslēguši apmēram 25 zemes īpašnieki vai apsaimniekotāji. Viņu vidū ir arī juridiskās personas. Dienvidu elektriskie tīkli noslēguši līgumu par sadales skapju apkārtnes uzturēšanu, arī jaunais Jelgavas slimnīcas vadītājs izrādījis interesi par gadiem ilgi nekoptās teritorijas sakārtošanu.
– Esam patiesi priecīgi par ikvienu, kas izrāda interesi par savas teritorijas sakopšanu, jo tas vienlaikus nozīmē arī rūpes par savas pilsētas vizuālo izskatu. Tādās reizēs cenšamies būt atsaucīgi un ejam pretī. Un tiklīdz ir sākusies sadarbība, īpašnieks saprot, ka tā viņam ir izdevīga, – stāsta Zane Ķince.
Diemžēl ar daudziem īpašniekiem jau gadiem ilgi neizdodas panākt kopīgu valodu. Par savas zemes sakopšanu Raiņa ielā 44 (pie Bērnu poliklīnikas) interesi neizrāda Ligita Grauziņa no Rīgas un zemes īpašnieki Zvejnieku ielā pretī garāžām. Katru gadu nezāles zeļ jūrmalnieka Sergeja Uļjanova īpašumā Dobeles ielā 6 (pie Lielās ielas) un uz Kuldīgas rajona iedzīvotājas Marijas Laures zemes Stacijas ielā 7. Šajā objektā pilsēta par saviem līdzekļiem novākusi iespaidīgo būvgružu kaudzi. Komunālā pārvalde bezdarbniekus iesaistījusi Aspazijas ielai piegulošo aizaugušo platību sakārtošanā. Tomēr tai nav pa spēkam par pašvaldības naudu apsaimniekot un kārtībā uzturēt visas īpašnieku nolaistās platības.
