Pārdomājot stāstu par negodīgo gadījumu, kā nākamceturtdien, divas dienas pirms vēlēšanām, Jelgavas mērs zaļzemnieks Andris Rāviņš ar 50 latu naudas balvu pateiksies pusotram simtam labāko pilsētas skolēnu, man negribas vainot Izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Auzu. Viņa, kā jau tas autoritatīvi vadītu pašvaldību hierarhijās piedienas, ir pielaikojusi un gana labi sadzīvojusi ar marionetes lomu, kurā par saviem lēmumiem vai pārkāpumiem «vainīgais» uzzina tikai no malas. Viņai kā galvenajai izglītības jomas kūrētājai pirms dažām nedēļām nācās kā notikušu faktu pieņemt to, ka vienā no Domes kabinetiem nolemts pārpirkt grūtībās nonākušu privāto bērnudārzu. Šopavasar viņai arī bijis jāpārkāpj pašas pirms gada izstrādātais nolikums par izcilāko Jelgavas skolēnu apbalvošanu. «Jā, esmu pārkāpusi,» viņa klusi atzīstas, uz vairākiem jautājumiem atbildēšanas vietā izvēloties klusēšanas taktiku.
Par bezierunu pakļaušanos 12 gadu Jelgavas Domes administrācijas namā izkoptajam režīmam šajā slejā runāts bieži. Tagad sarakstam var pievienot vēl pāris uzskatāmu pierādījumu. Jelgavas mēram ir divi vietnieki, kas katrs atbild par virkni nozaru, un virkne padoto vadošos amatos. Taču apsudrabotās karotītes, laimīgajiem vairākiem simtiem vecāku ik gadu pasniedz viena persona. Lentītes atklāšanas pasākumos griež tikai viens domnieks. Labākos vairāk nekā simt skolēnus, izmantojot izdevību pasniegt nodokļu maksātāju sarūpētu naudas balvu, pasniedz viens cilvēks laikā, kas ir izdevīgs viņam, nevis skolēnam vai nolikumam. Turklāt nosauc to par īpašu mēra pieņemšanu, kaut šajos apbalvošanas konveijera pasākumos tieši personiskuma un patiesas atzinības varbūt trūkst. Taču pilsētā rodas vajadzīgais iespaids, ka visu daudzo panākumu atslēga Jelgavā ir tikai viena persona. Par spīti reputācijas, lēmumu pieņemšanas un demokrātijas devalvācijai. ◆
