Jau ilgāku laiku, gaidot autobusu Satiksmes ielas pieturā Dobeles virzienā, nevilšus skatiens pievēršas no betona plāksnēm būvētajai sētai.
Jau ilgāku laiku, gaidot autobusu Satiksmes ielas pieturā Dobeles virzienā, nevilšus skatiens pievēršas no betona plāksnēm būvētajai sētai. Tur čakli ar krāsainiem krītiem ir darbojušās divas pusaudzes. «03.02.99.» – tāds datums norādīts šim nedarbam, bet autores sevi pieteikušas kā KarīnU SurudU no 6.c klases un Kristīni no 7.b. Žēl, ka aizmirsušas pierakstīt, no kuras skolas abas nāk.
Kur ir, tur rodas
Tagad arī pieturas soliņa katru dēlīti rotā pamatīgi «iestrādāti» uzvārdi un iniciāļi krievu valodā un zilā krāsā. Domāju, ka te skolotāji sazīmētu ne vienu vien 5. vidusskolas audzēkni ar mākslinieciskām tieksmēm. Tad šiem «māksliniekiem» varētu ieskaidrot, ka sava rakstīt prasme ir jāapliecina uz papīra, nevis kur pagadās.
Atkritumi krājas pieturā
Pie autobusu pieturas «Dārzniecība» Dobeles šosejā notiek vēl dīvainākas lietas. Kopš Jelgavas KULK paaugstināja atkritumu uzvešanas cenas, aizvien biežāk atkritumu urna blakus pieturas soliņam pildās ar saimnieciskiem atkritumiem – kartupeļu mizām, kefīra un piena pakām un citu, kas mājā lieks. Līdzās urnai krājas kārtīgi aizsieti maisiņi ar atkritumiem. Reizēm tie visi tiek novākti. To acīmredzot dara teritorijas uzkopēji. Taču aizvien biežāk maisiņi tiek saspārdīti un atkritumi «rotā» grāvmalu. Plastmasas pudeles un košus iesaiņojumus pa logiem izmet arī autobraucēji. Tā izrīkoties, protams, ir lētāk, nekā maksāt par atkritumu izvešanu. Taču Jelgavas šosejas malas sāk līdzināties atkritumu izgāztuvei.
Varbūt lielākajos ceļu krustojumos var izlikt atkritumu urnas vai konteinerus? Lai cilvēks var apstāties un lieko izmest. Dzirdēju, ka tas «neies cauri», jo nebūs kas par to maksā. Jā, vieglāk ir par baltu velti skatīties piedraņķētajā pilsētā.
