Divas nedēļas 15 Tadžikistānas maģistranti, kas pārstāv trīs augstskolas, LLU apguva pārtikas piesārņojumu un zinātnisko pētījumu metodoloģiju. Viņu studijas bija daļa no Eiropas Komisijas (EK) atbalstītā «Tempus» programmas projekta «Augstākās izglītības modernizācija pārtikas kvalitātes un drošības jomā Tadžikistānā», kas sākās 2013. gada decembrī un turpināsies līdz šā gada beigām.
LLU sadarbībā ar kolēģiem no Lietuvas un Slovākijas Tadžikistānā ir lasījuši lekcijas un vadījuši nodarbības, taču tadžiku studenti Jelgavā tiek uzņemti pirmo reizi.
«Esmu dzimusi un augusi Sogdinskas apgabalā, kas atrodas apmēram piecsimt kilometru no Tadžikistānas galvaspilsētas Dušanbes. Pēc vidusskolas beigšanas es tāpat kā vairums no mūsu klases meitenēm aizgāju mācīties. Taču izvēlējos samērā jaunu sfēru – sabiedrības veselība –, un tajā starp studentiem meiteņu ir maz,» saka Tadžikistānas Medicīnas universitātes maģistrante Malika Hodijeva. Viņa ir viena no divām maģistrantēm, kas kopā ar 13 maģistrantiem puišiem iekļauta grupā un studē pārtikas drošību EK atbalstītajā «Tempus» projektā «Augstākās izglītības modernizācija pārtikas kvalitātes un drošības jomā Tadžikistānā». Malika atzīst, ka vakar nokārtotais kontroldarbs nebija grūts. «Ziņu» saruna ar viņu notiek krieviski. Maģistrante paskaidro, ka vidusskolā mācījusies tadžiku valodā, bet augstskolas valoda viņas izvēlētajā specialitātē Tadžikistānā ir krievu.
Uzlabo LLU tēlu
Projekta vadītāja Irina Kulitāne paskaidro, ka LLU mācību spēku priekšrocība EK atbalstītajos projektos Vidusāzijā ir spēja sazināties arī krieviski. «Studijas notiek arī angļu valodā, taču, lietojot to vien, rezultāti nebūtu tik labi. Eiropas Komisijas pārstāvji mūs aicina sniegt jaunus projektus,» teic I.Kulitāne. Viņa domā, ka LLU dalība EK atbalstītajā projektā veicina tās atpazīstamību augstākās izglītības tirgū Vidusāzijā. Projekta vadītāja atzīst, ka darbs nav veicies viegli, tādēļ vēl jo lielāks ir gandarījums, ka līdz gada beigām izdosies to «eleganti pabeigt».
Tadžiki ir atvērti un zinātkāri
Starp 11 LLU mācību spēkiem, kas iesaistījušies šajā projektā, ir arī LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesore studiju programmas «Pārtikas higiēnas» vadītāja Anda Valdovska. Pērn viņa trīs nedēļas vadīja nodarbības Tadžikistānā. «Tadžiku jaunieši ir ļoti atvērti un zinātkāri,» atzīst profesore. Jelgavā tadžiku maģistranti strādāja praktiskos darbus Pārtikas tehnoloģijas un Veterinārmedicīnas fakultātes laboratorijās. Notika arī mācību ekskursijas uz pārtikas pārstrādes uzņēmumiem «Latvijas piens», «Spilva», «Saldus gotiņa», «Medus pils» un «Jaunpils pienotava», kur rādīts, kā pārtikas kvalitāte tiek nodrošināta Latvijā. Profesore A.Valdovska piebilst, ka mācību mērķis ir aprobēt LLU, Slovākijas un Lietuvas mācībspēku izstrādāto studiju programmu, lai to pēc tam varētu īstenot Tadžikistānas Agrārās universitātes kolēģi. Pēc divām Jelgavā pavadītajām nedēļām tadžiku studenti dosies uz mācību kursu Slovākijā.
Pārtiku no Indijas eksportē mazāk
Tadžikistānas Agrārās universitātes pasniedzējs zinātņu doktors Zohiršo Nematulojevs, kas kopā ar kolēģi Anvaru Nazurdinovu pavada maģistrantu grupu un arī pasniedz ar projektu saistītos studiju priekšmetus savā augstskolā, sadarbību ar Latvijas kolēģiem vērtē pozitīvi. «Tadžikistāna eksportē žāvētus augļus, taču arī pie mums attīstās pārtikas ražošana. Pirms gadiem desmit olas un piena produktus Tadžikistānā galvenokārt ieveda no Indijas un Irānas, bet tagad liela daļa šo produktu tiek ražota pašu valstī. Gaļas cena gada sākumā pie mums kritās pat par 15 procentiem,» stāsta Z.Nematulojevs. Viņš piebilst, ka Tadžikistānā ir pazīstami Latvijas zivju konservi. Mācību spēks stāsta, ka lauksaimniecība, arī pārtikas ražošana izsenis Tadžikistānā ir vīrišķīga lieta, tādēļ no vairāk nekā astoņiem tūkstošiem Tadžikistānas Agrārās universitātes studentu apmēram četras piektdaļas ir puiši. «Meitenes pie mums studē mākslu, filoloģiju, literatūru, pedagoģiju,» paskaidro Z.Nematulojevs. Runājot par savu valsti kopumā, zinātnieks piebilst, ka liels sasniegums tajā ir miers. «Turpat kaimiņos Afganistānā jau piecdesmit gadu karo, bet mēs tomēr spējam dzīvot mierā,» saka Z.Nematulojevs.
