Kad pērn oktobrī startēju “Taisnais” maratona distancē, biju pārliecināta, ka gribēšu to darīt arī nākamajā gadā. Ļoti patika šis pasākums – gan ainavas, gan trases seguma (ērta nūjošanai), gan nelielā dalībnieku skaita un noorganizēšanas kvalitātes dēļ. Labi tas vai slikti, to varēs novērtēt ar laika atstarpi, bet šis gads, protams, bijis pilnīgi citāds tautas sporta pasākumu apmeklējuma ziņā. “Covid-19” ienesa savas izmaiņas. Pavasarī piedalījos staigāšanas izaicinājumā lietotnē “Endomondo”, tajā, krājot taisni noietos kilometrus (un taisni iet Zemgalē nav problēma), varēja vinnēt dalību manis jau piesauktajā dubultmaratonā “Taisnais”.
Starts turpat, kur finišs
Lai cik ļoti man parasti neveiktos dažādās loterijās, šis izrādījās izņēmums. Varēju izvēlēties par brīvu, kurā no distancēm startēšu – 84,4 kilometru, maratona vai pusmaratona. Tā kā vasarā pieveikts bija arī skrējiensoļojums Rīga–Valmiera, ļoti vilinošs likās dubultmaratons, tomēr arī šeit iejaucās “kovids”. Daudzi pasākumi šogad tika atcelti un pārcelti, tā notika arī ar biedrības “Meža taku skrējieni” organizēto rogainingu “Kuiteņa maldonis”. Organizatori pārlika tā norisi no maija uz 11. oktobri. Pats interesantākais, ka tā starts bija paredzēts turpat, kur “Taisnais” finišs, – Ērgļu dzelzceļa stacijā. Jau iepriekšējā gadā ļoti gribējās piedalīties šajā rogainingā, bet nesanāca. Šoreiz likās – atrašanās vieta jāizmanto. Tiesa, tas arī nozīmēja divus jaudīgus slodzes pasākumus divās dienās. Starp citu, “Taisnais” maratona sākumā, aprunājoties ar citiem sportistiem, izskanēja minējumi, ka saistībā ar Rīgā atcelto lielo maratonu šajā varētu būt dalībnieku pieplūdums. Tomēr tā organizators Andris Pētersons jau finiša zonā sarunā atklāj, ka tā gan neesot bijis. Pēdējā brīdī uz sacensībām pieteikušies vien pāris dalībnieku. Tā nu arī šoreiz “Taisnajā” dalībieku ir pāri simtam. Tā tas bijis abos pēdējos gados. Kopumā pasākums norisinās trešo reizi, bet pirmajā gadā piedalījusies vien entuziastu grupa padsmit cilvēku skaitā.
Galu galā šādi sporta pasākumi izvērtušies ne tikai par motivāciju izkustēties, bet arī par iespēju paceļot pa Latviju un ieraudzīt visdažādākās mūsu valsts vietas tuvplānā. Tā nu pāris mēnešus pirms šiem sporta notikumiem jau ielūkojos, kādas iespējas tur atrast naktsmītni, lai varētu piedalīties abos. Biju jau dzirdējusi, ka vienīgā Ērgļu viesnīca ir bankrotējusi, un pieļāvu iespēju, ka daudz nakšņošanas opciju tur varētu nebūt. Tā arī bija. Lai gan meklēju ļoti savlaicīgi, Ērgļos atradu divus dzīvokļus, kas tiek izīrēti nakšņošanai. Vēl nezinot, vai tiešām sanāks piedalīties, vienu rezervēju. Starp citu, viens no trijiem šāgada taku skrējiena “Stirnu buks” posmiem arī notika Ērgļos. Tā ka Ērgļi šogad sporta aktivitāšu rīkotāju vidū ir patiešām populāri. Kas tad visus tik ļoti vilina rīkot pasākumus tieši tur? Visticamāk, skaistā daba. “Taisnais” maršruts (sīkāk aprakstīts jau pagājušā gada “Zemgales Ziņās”) ved pa bijušo dzelzceļa līniju un ir tiešām taisns un līgans. Toties gan “Stirnu buka” posms, gan rogainings “Kuiteņa maldonis” ar lēzenumu gan nevarēja dižoties, gluži otrādi – abos netrūka ne pakalnu, ne gravu, ne brikšņu.
Sacensības ar kultūrvēsturisku piedevu
Ērgļu nosaukums cēlies no Ērgļu viduslaiku pils (Erlaa) vārda, bet tāpat iespējams, ka tā izcelsme ir no vācu valodas vārda Erle – “alkšņi”. Pirmo reizi šis nosaukums minēts 1334. gadā.
“Kuiteņa maldonī” dalībnieku meklējamie kontrolpunkti ieguluši dažādās Ērgļu apkaimei nozīmīgās kultūrvēsturiskās vietās. Mēs gan lielāko daļu klātienē trasē neapgūstam, jo esam izvēlējušies dalību īsākajā – trīs stundu – distancē (gluži vienkārši pēc iepriekšējā dienā nonūjota maratona sešas stundas tomēr būtu par daudz). Taču arī mums tiek daļa no apkārtnes skaistuma – gan glīta un sakopta pašos Ērgļos, gan mežonīga un dabiska attālākajā maršruta daļā.
Viens no kontrolpunktiem, piemēram, izvietots Kaļvu jeb “Tanku” kalnā. Tas atrodas tuvu Ērgļiem, un no kalna paveras plaša panorāma uz šo apdzīvoto vietu. Kādreiz uz tā atradies piemineklis – tanks, no kā arī kalns ieguvis savu otro nosaukumu. Tanku noņēma un aizveda 1990. gada 20. oktobrī. Pāri Kaļvu kalnam savā pēdējā nācienā uz Brakiem gājis Rūdolfs Blaumanis 1908. gada 28. marta vakarā.
Protams, kontrolpunkts atrodas arī par vienu no Vidzemes augstienes Ērgļu pagasta skaistākajām vietām uzskatītajos Brakos. Te dzīvojis un radoši darbojies latviešu klasiķis Rūdolfs Blaumanis (1863–1908), noveļu meistars un modernās dramaturģijas pamatlicējs latviešu literatūrā. Viņš sarakstījis noveles “Salna pavasarī”, “Purva bridējs”, “Nāves ēnā”, “Raudupiete”, lugas “Indrāni”, “Pazudušais dēls” un jaukāko latviešu komēdiju “Skroderdienas Silmačos”. R.Blaumaņa daiļradi caurstrāvo vienkāršība, cilvēcība un gaišs humors.
Braku mājas vēstures avotos pirmo reizi minētas 1811. gadā. Tajās gadu gaitā mitušas vairākas zemnieku ģimenes. Blaumaņi šeit sāka dzīvot 1868. gadā. R.Blaumanis iemīlējis šo vietu, stādījis kokus, Braku klusumā un mierā tapusi arī lielākā daļa viņa daiļdarbu. Tagad te atrodas muzejs – R.Blaumaņa memoriālais muzejs “Braki” dibināts 1959. gadā. Visas ēkas ir restaurētas un veidotas tā, kā tas ir bijis rakstnieka dzīves laikā. Braku sētu veido astoņu ēku komplekss – dzīvojamā māja, klēts, rija ar gubeni, piedarbu un maltuvi, zirgu stallis, labības klēts, kūts ar vāgūzi, pirts un sīklopu kūts. Braku takas aizved uz Zibensšķelto akmeni, Edgara skulptūru, Simtsoļu taciņu, Noliņa ābeli, Pieminekļa akmeni, Jāņkalniņu, Pirtsgravas avotiņu.
Vidzemes augstienē Pulgožņa ezera krastā atrodas “Meņģeļi”, brāļu Jurjānu memoriālais muzejs – mājas, kurās 19. gadsimta sākumā sākuši saimniekot Jurjāni. Arī tur, protams, savs punkts. “Kuiteņa maldoņa” organizators Vilmārs Zeme pirms sacensībām piebilst, ka tā ir viena no skaistākajām vietām šajā rogainingā.
Meņģeļos dzimuši četri brāļi Jurjāni – Pēteris (1851–1900), Andrejs (1856–1922), Juris (1861–1940), Pāvuls (1866–1948), kuri kļuvuši par latviešu mūzikas kultūras pamatlicējiem. 20. gadsimta 70. gados Meņģeļu mājās sākts veidot muzeju, tas atklāts 1978. gadā. Dzīvojamā mājā 90. gados iekārtota ekspozīcija “Brāļi Jurjāni – latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji“.
Mazie – vislabākie
Lai cik ļoti es arī justu līdzi visiem paziņām, kuriem pēdējā brīdī izpalika dalība lielajā Rīgas maratonā, kurā startē tūkstošiem dalībnieku, man tomēr sirdij tuvākas mazā formāta sacensības. Tāpēc prieks, ka tās tomēr netika ierobežotas (vismaz pagaidām) “Covid-19” dēļ. Katrs mazā pasākuma organizators gan jau sapņo piesaistīt vairāk dalībnieku, lai kaut ko tajos arī nopelnītu. Tomēr man (patiešām vēlot viņiem arī pietiekamu dalībnieku skaitu izdevīgumam) īpaši patīk izbaudīt draudzīgo noskaņu, kas tajos valda. Kad brīvi aprunāties vari ar katru dalībnieku un organizatoru, kad zini – tevi apčubinās no sirds un varēs izbaudīt sportiskās aktivitātes un apkārtnes skaistumu ar prieku. Galu galā tautas sports taču vairāk domāts pašu priekam, veselībai un atpūtai, nevis kaut kā pierādīšanai pārējiem. Šie abi – “Taisnais” un “Kuiteņa maldonis” – noteikti pieder pie mana top pasākumu saraksta. Ļoti ceru, ka “kovida” ierobežojumu dēļ netiks atcelts viens no maniem mīļākajiem notikumiem mūsu pusē – “Patriots”. Vēl Ērgļu stacijā “maldoņa” finišā tā organizators Vilmārs Zeme teic: “Ja vien būs iespējams, pasākums notiks. Tikai varbūt būs nedaudz jāpamaina tā norise.” Skaistās piemiņas pogas, ar ko rotāties Latvijas svētkos un ko saņem katrs pasākuma dalībnieks, jau esot pasūtītas. Tomēr pēc 13. oktobrī pieņemtajiem ierobežojumiem nolemts “Patriotu” pārcelt uz 10. janvāri.
