Katrai dzīvajai radībai ir savi aktivitātes periodi. Sliekas rakšanas un tuneļu urbšanas sparu trīskāršo pilnmēness periodos, vēži kļūst aktīvi naktīs, bet visiem dzīvniekiem īpaši enerģijas uzplūdi raksturīgi riesta laikā.
Katrai dzīvajai radībai ir savi aktivitātes periodi. Sliekas rakšanas un tuneļu urbšanas sparu trīskāršo pilnmēness periodos, vēži kļūst aktīvi naktīs, bet visiem dzīvniekiem īpaši enerģijas uzplūdi raksturīgi riesta laikā. Kā zināms, vairumā gadījumu tieši tēviņi tad spodrina spalvas, dzied, kurkšķ, bauro, svilpj, dejo un cīnās.
Piemēram, degunradžu mātīte tēviņu pielaiž sev klāt reizi četros gados un mīlas «nakts» ilgst tikai dažas sekundes. Taču pirms tam tēviņam daudzu nedēļu garumā ir jācenšas pierādīt, ka tieši viņš ir visskaistākais, stiprākais, resnākais, ar vislielāko ragu un dažu sekunžu mīlas aktam visatbilstošākais. Ja tas izdodas, seko īss mirklis svētlaimes un tad četrus gadus var krāt spēkus nākamajam. Degunradzis ir visai miermīlīgs dzīvnieks, bet, nedod Dievs, ja gadās patrāpīties ceļā degunradžu tēviņam, kad tuvojas «tas» mirklis: niknāku dzīvnieku pat iedomāties nevar!
Vietējo «politiķu» auru laika kulminācijas jaukumi vēl ir priekšā, taču vēlētāju «nobriedināšana» jau sākusies. Turpmākajos astoņos mēnešos līdz pašvaldību vēlēšanām arvien biežāk dzirdēsim par politisko partiju panākumiem Jelgavas saimnieciskās dzīves izaugsmē, par deputātu varoņdarbiem iedzīvotāju labklājības vārdā un nelietīgajiem politiskajiem konkurentiem, kas pieļāvuši (ak, cik daudz!) kļūdas, nelikumības, izsaimniekošanu… Šodien būtu ar uguni jāmeklē kāds, kas spētu minēt Domes deputātus un viņu politisko piederību, taču pienāks laiks, kad iedzīvotāji savus labdarus zinās saukt vārdā.
Par sevi deputāti atgādinās vēlētājam vispārsteidzošākajos veidos. Domājams, arī mūsu laikraksta lappusēs deputātu domu graudus lasīsim arvien biežāk: tā neapšaubāmi būtu pozitīva tendence, jo līdz šim mūsu priekšstāvji šajā ziņā bijuši ļoti kūtri.
Kā pozitīvs piemērs jāmin godātais Jelgavas Domes deputāts Ēvalds Dreimanis, kas kopš 1997. gada augusta «Ziņās» publicējies septiņas (!) reizes: 1997. gadā deputāts ar tautu vēlējies runāt vienu reizi, 1998. gadā – nevienu, 1999. gadā – divas un šogad – četras. Tiesa, trijās šā gada publikācijās deputāts apcerējis žurnālista Pīlādža rakstus. Dziļi maldās tie, kas iedomājas, ka šajās septiņās publikācijās būtu izteikti konstruktīvi priekšlikumi, iztirzātas Jelgavas pašvaldības saimnieciskās dzīves problēmas, to cēloņi, nosauktas amatpersonas, kuru darbība (vai bezdarbība) novedusi (vai veicinājusi) krīzes situāciju, kādā Jelgava atrodas patlaban. Cienījamais deputāts atturas runāt par deputātu un Domes ierēdņu veiktajām vai pieļautajām nelikumībām, viņš runā par… žurnālista Pīlādža «morāli un ētiku».
Par attieksmi
Savos rakstos Ē.Dreimanis vairākkārt ir norādījis, ka viņš ļoti «patīk» Pīlādzim vai ka tas viņu ļoti «mīl». Tas neatbilst patiesībai. Pirmkārt, Pīlādzis ir tradicionāli seksuāli orientēts. Otrkārt, arī kā deputāts Ē.Dreimanis neizraisa Pīlādzī nekādas jūtas. Taču, kā jebkuram «Ziņu» žurnālistam, arī Pīlādzim nav vienalga, kas un kā «aprūpē» nodokļu maksātāju naudu, kā un kādā mērā deputāti pārstāv iedzīvotāju intereses un pilda vēlētājiem dotos solījumus, vai pašvaldības amatpersonas savā darbībā respektē likumus un citus spēkā esošos normatīvos aktus.
Par metodi
Nevajag daudz prāta, lai kādu nosauktu par demagogu, grēkāzi vai «puspatiesību» paudēju, to nepamatojot ar konkrētiem faktiem, skaitļiem, dokumentiem vai vismaz citātiem. Ja orators savā runā izdara secinājumus, pamatojoties uz paša iepriekš izteiktajiem secinājumiem, viņa paustais pārvēršas par pieneņu pūkām. Iepriekš teikto var attiecināt arī uz deputāta Ē.Dreimaņa rakstu darbiem, kuros netrūkst tādu izteikumu kā «varētu oponēt diezgan daudz, taču šoreiz atļaušos pateikt tikai mazliet» vai arī «par to varētu daudz rakstīt, jautāt, taču uzskatu, ka to darīt pašreiz nav jēgas». Pēdējais izteikums, starp, citu, ir par siltumapgādes problēmām Jelgavā un tarifiem. Kāds cinisms! Vairāku gadu garumā tūkstošiem Jelgavas iedzīvotāju izteikuši savu protestu un sašutumu par apkures tarifiem, deputātiem rakstīts desmitiem atklātu vēstuļu, uz kurām viņi nav uzskatījuši par vajadzīgu atbildēt, un tagad (!), kad STU ir noslīcis savās nelikumībās, deputāts Dreimanis paziņo, ka «pašreiz» par to nav jēgas runāt…
Par faktiem
2000. gada 19. februārī Ē.Dreimanis raksta:
«Jūsu rakstos ir zināma daļa patiesības, demagoģijas un, šķiet, arī melu. Lai noskaidrotu procentuālo šo daļu attiecību, esmu iesniedzis deputāta pieprasījumu»; 2000. gada 5. jūlijā Ē.Dreimanis raksta: «(..) Par deputāta pieprasījumu. Tas rakstiskā veidā tika iesniegts Jelgavas Domes priekšsēdētājam Uldim Ivanam un izpilddirektoram Jurijam Strodam (10.02.2000.). Jelgavas STU direktors Genādijs Dupužs uz manu pieprasījumu atsūtīja atbildi (10.03.2000.), ieskaitot pavadvēstuli uz 49 lappusēm. Izskatot šos materiālus, varēja secināt, ka gan M.Pīlādzis, gan G.Dupužs katrs pauž savu «vienīgo patiesību»».
Tā ir tukša pļāpāšana. Domājams, ka arī Jelgavas iedzīvotājiem būs interesanti uzzināt procentuālo patiesības, demagoģijas un melu attiecību Pīlādža rakstos. It īpaši tas sakāms par pēdējo daļu. Uz priekšu, deputāt!
Ē.Dreimanis ir pārliecināts, ka Domes Revīzijas komisijas veikto revīziju STU un revīzijas aktā pausto «visu nevar pieņemt par patiesību». Tad skaidri un gaiši vajag pateikt, ko tad īsti «nevar pieņemt»! Par to Ē.Dreimanis nepasaka ne vārda. Pēc viņa domām, «var būt situācija, kad skaitļi var atšķirties». Nē! Skaitļi «nevar atšķirties», tie var patiesībai atbilst vai arī ne. Lai apstrīdētu Revīzijas komisijas kompetenci (vai godaprātu), nepieciešami fakti. Ē.Dreimanis prāto, ka «skaitļi var atšķirties, runājot par bilancē uzrādītajiem zaudējumiem». Šāds secinājums raksturo ekonomisko analfabētismu, ar kādu sirgst vairums deputātu mūsu Domē un ko tik kareivīgi noliedz Ē.Dreimanis. Bilancē var uzrādīt visus zaudējumus (atbilstoši noteiktajai kārtībai) vai arī tos apzināti slēpt, uzrādīt kļūdaini utt. Tātad nevis skaitļi var būt atšķirīgi, bet bilance var būt sastādīta pareizi (atbilstoši peļņas un zaudējumu aprēķinam) vai arī ne. Skaitļi pazūd tad, kad ne visa saimnieciskā darbība tiek atspoguļota uzņēmuma grāmatvedībā.
Ē.Dreimanis sludina, ka «Dome ir diezgan daudz darījusi, lai STU varētu sekmīgāk strādāt, plānot savu darbību». Kārtis galdā! Dodiet iedzīvotājiem faktus, nevis «diezgan daudz» ūdens. Ko tad tieši Dome, tai skaitā deputāts Ē.Dreimanis, ir paveicis šajā jomā?!
Viņš skumst, ka «godājamais Pīlādzis neko nepieminēja par vairākiem simtiem tā saucamo tukšo dzīvokļu, jo tādu vienkārši nav». Tie, viņaprāt, ir «izslēgti no dzīvojamā fonda». Vajag lasīt uzmanīgāk! Patiesībai neatbilstošs ir gan pirmais Ē.Dreimaņa apgalvojums, gan arī otrais. Tukšajiem dzīvokļiem un manipulācijām ar tiem ir veltītas veselas trīs rindkopas komentārā «Mirusī zona» («Ziņas», 28.06.). Deputāts Ē.Dreimanis klaji melo, apgalvodams, ka Revīzijas komisijā pieminētie tukšie dzīvokļi ir izslēgti no dzīvojamā fonda. Visi tie ir uzskaitē Nekustamo īpašumu pārvaldē. Nožēlojami, bet žurnālistam «jāatsvaidzina» deputāta atmiņa par Domes pieņemtajiem lēmumiem: izlasiet, Dreimaņa kungs, 1999. gada 3. jūnija Domes lēmumu Nr. 15/29 un tad vēlreiz uzrakstiet Jelgavas iedzīvotājiem par Katoļu ielas 4 un Driksas ielas 4 dzīvokļiem, kuri «izslēgti no dzīvojamā fonda»!
Par morāli
Neesmu «naidīgi» noskaņots pret politiski represēto apvienību «Staburadze», kā to tulkojusi «Ziņu» lasītāja Austra Zvirgzda («Nesaprotu, ko M.Pīlādzis domājis», 28.06.). Ja politiski represētie nav spējuši atrast nevienu citu, kas pārstāvētu viņus Domē, kā vienīgi Ē.Dreimani, tā ir viņu brīvas un demokrātiskas izvēles lieta. Netaisos izvērtēt šās izvēles motīvus un motivāciju. Taču kā komentētājs paturu tiesības izvērtēt Ē.Dreimaņa «darbošanos» Domē, ko spilgti raksturo arī viņa paša paustais: «(..) Vērsties attiecīgajās tiesībsargājošajās instancēs, kā to iesaka savā komentārā M.Pīlādzis, ar lūgumu veikt izmeklēšanu, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā sauktu pie atbildības, ir bezjēdzīga lieta». Tas ir Dreimaņa kunga pienākums! Diemžēl Jelgavas Domes deputātiem, tai skaitā Ē.Dreimanim, par bezjēdzīgu kļuvis pats vārds «pienākums». Ja politiski represētie tukšu tērgāšanu uzskata par darbu iedzīvotāju interesēs, tad viņi ir pelnījuši tādu pārstāvi Domē un ir līdzatbildīgi par «līdz kliņķim» novesto Jelgavas pašvaldību.
Par dāvanu
Ē.Dreimanis kopā ar savām pārdomām man dāvināja Pētera Kummera grāmatu «Nekas nav neiespējams», iesakot izlasīt pat atsevišķas lappuses. Saku paldies par dāvanu, kaut arī izglītība man ir ļāvusi studēt daudzus literāri bagātākus un saturiski dziļākus darbus… Es savukārt Ē.Dreimanim nosūtu likumu «Par pašvaldībām» un Korupcijas novēršanas likumu. Būtu ļoti gandarīts, ja Jelgavas Domes deputāts no tiem smeltās atziņas izmantotu turpmākajā darbā un dzīvē.
