«Parasti apmaiņas skolēni pie mums cenšas baudīt dzīvi un nedarīt to, kas nav obligāti prasīts. Te mēs redzam pilnīgi ko citu – meiteni, kas patiešām atbraukusi mācīties. Viņai ir ļoti labas zināšanas. Īpaši eksaktajos priekšmetos,» Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. komercklases skolnieci Pančanitu raksturo audzinātāja Inta Jorniņa. Arī taizemietes klasesbiedri atzīst – kopš pie viņiem mācās Pančanita, klases dzīve kļuvusi krāsaināka un interesantāka.
Taizemiete Pančanita Sangkarangsi no Bangkokas, kur ir deviņi miljoni iedzīvotāju, bet vienā skolā vien mācās ap četriem tūkstošiem audzēkņu, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā ieradās pagājušā gada rudenī. «Latviju izvēlējos tāpēc, ka iepriekš man nebija informācijas par šo vietu. Ne Taizemē par Latviju, ne šeit par Taizemi daudz nezina. Interesēja jauna pieredze, tradīcijas un valoda,» atklāj AFS jauniešu apmaiņas programmas dalībniece. Mācību gadu Latvijā, kas strauji tuvojas beigām, viņa vērtē kā izdevušos. Sapratnes līmenī apgūta latviešu valoda, iepazīti jauni draugi un pirmo reizi izbaudīta gara, balta ziema. Taizemē skolā stingra kārtībaArī Pančanitas klasesbiedri atzīst, ka apmaiņas skolniece viņu klasē bijis liels ieguvums. Radusies iespēja ne tikai ikdienā ar kādu parunāties angļu valodā, bet uzzināt daudz jauna par eksotisko austrumu zemi un tās izglītības sistēmu. Jaunieši noskaidrojuši, ka Taizemē, piemēram, skolā valda stingra kārtība, jānēsā formas tērpi, neesot nekādu izklaižu, kā arī sporta stundu. Katru rītu, sākot mācības, taizemiešu skolēni dziedot himnu, godinot savu valsti un tās vadītāju. Mūsu skolēni stāsta, ka labprāt pārņemtu cieņu un respektu, kas Taizemē skolēniem ir pret skolotājiem. Stundās neviens neuzdrošinoties trokšņot, lai lielajā klasē sadzirdētu skolotāju. Savukārt Pančanita atzīst, ka savā dzimtenē priecātos redzēt ciešākas audzēkņu un pedagogu attiecības – tādas kā Latvijā, kad ar skolotāju var ne tikai sasveicināties, bet arī aprunāties. Pašas mācības pie cītīga darba un stingras disciplīnas radušajai taizemietei gan nešķietot grūtas. Izņemot vēsturi, kuru šeit pasniedzot daudz pamatīgāk, un latviešu valodu. To viņa apgūst atsevišķi skolotājas Ritmas Tīrumnieces vadībā. Pārējās stundās meitene, kura nākotnē vēlas studēt medicīnu, piedalās kopā ar citiem klasesbiedriem, bet brīvajā laikā apgūst klavierspēli un piedalās ģimnāzijas mākslas studijā.Ģimenē noteicējs ir gados vecākaisTaizemieti pie sevis izmitinājusi klasesbiedra Pētera Emīla Masteiko ģimene. Puisis, kurš Pančanitai atvēlējis savu istabu, smej, ka nu vairāk jādomā, kā mājās ģērbties, un par kārtību istabās. Citādi lielu stresu par ciemiņa klātbūtni neesot. Pēteris teju visu brīvo laiku velta regbijam, tāpēc taizemiete vairāk ir kopā ar mammu, arī palīdz viņai gatavot ēst. Pančanita ir gandarīta par jaukajām attiecībām, kas valda ģimenē, un stāsta, ka Taizemē ir līdzīgi. Atšķirība vien tā, ka meitenes dzimtenē kopā dzīvo ne tikai vecāki ar bērniem, bet arī vecvecāki, onkuļi, brālēni un māsīcas. Pančanitas ģimenē ir 12 cilvēku, un galvenais vārds piederot gados vecākajam. Viņi meiteni sagaidīs mājās jūnija beigās. Līdz tam Pančanita vēl Latvijā vēlas piedzīvot saulgriežus.
