Valda Sējāne atstāja ierēdnes darbu Rīgā, lai ārstētu govis ar homeopātiskajiem līdzekļiem.
Veterinārārstes karjeru Valda Sējāne sāka Sesavas pagastā, kur viņa nokļuva septiņdesmito gadu beigās tūlīt pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas diploma saņemšanas. Vēlāk viņa izvirzījās atbildīgos amatos Pārtikas un veterinārajā dienestā, Valsts zāļu aģentūrā, Latvijas Veterinārārstu biedrībā, pat kandidēja Rīgas Domes vēlēšanās. Tomēr visu šo laiku Valda Sējāne ir palikusi sesavniece. Viņa nekad tur nav pilnībā pārtraukusi arī savu veterinārārstes praksi. Šopavasar Valda Sesavā atgriezās pavisam, lai uzņemtos lauksaimniecības uzņēmumā «Sesava» galvenās veterinārārstes pienākumus. Taču šis solis ir pakārtots viņas izvēlētajam mērķim veikt ko Latvijā nebijušu – praktizēt homeopātiju uz lielajiem produktīvajiem dzīvniekiem. Mikrobi pielāgojas antibiotikām«Vienmēr esmu centusies apgūt kaut ko progresīvu. Valsts zāļu aģentūrā, novērtējot un reģistrējot veterinārijas medikamentus, aizdomājos par dzīvnieku antimikrobiālo rezistenci (parādību, kad slimību izraisītāji mikrobi pielāgojas zālēm un tās pacientam vairs nepalīdz), kas ārstēšanā rodas, lietojot antibiotikas,» stāsta mediķe. Aģentūrā tika reģistrētas humānās jeb cilvēku homeopātiskās zāles. Viņai bijusi tāda sajūta, ka vēl kaut kam ir jābūt aiz zināmā zāļu klāsta un ārstēšanas metodēm arī veterinārmedicīnā. Kopā ar piecpadsmit kolēģiem no visām trim Baltijas valstīm viņa pabeidza trīsgadīgus kursus, ko pasniedza britu mācību spēki, kas paši arī praktizē homeopātiju. Valda Sējāne apzinās, ka tādā veidā attālinājusies no kolēģiem, kas šo metodi saista ar maģiju, pesteļošanu – no zinātnes tālām lietām. Taču viņa aizrautīgi meklē ceļus, lai tiktu saprasta un homeopātija gūtu ievērību. Tēvs palīdzēja izmisuma brīžosValda Sējāne stāsta, ka lūgšanas spēku ārsta praksē izjutusi jaunībā, kad tēva Jāņa Apiņa iespaidā izvēlējusies veterinārārsta profesiju. Valda ir dzimusi un augusi Latgalē pie Viļāniem. Lai izskolotu četrus bērnus, tēvs daudz strādājis – kolhozā kopis buļļus, lecinājis govis, tostarp bijis arī lopu kāvējs. Viņš dažkārt spējis izārstēt dzīvnieku, kuru veterinārārsts jau bija licis nokaut kā neārstējamu. «Droši vien veterinārmedicīna bija tēva paša neīstenotais sapnis, kuru viņš novēlēja piepildīt man. Taču es pēc vidusskolas domāju iet studēt uz Rīgu, nevis apgūt kādu lauku profesiju. Galu galā sanāca tā, ka Jelgavā iestājos Veterinārmedicīnas fakultātē,» stāsta Valda Sējāne. Pirmajā kursā laboratorijas darbos jūtīgā meitene, kas bērnībā «cūku bērēs» mukusi no mājām, ģībusi, ieraugot asinis. Tad docents Polītis ieteicis ņemt rokā skalpeli pašai. Viņa beidzot īsti sapratusi, ka asinis šķīst pa gaisu tāpēc, lai pacientam palīdzētu. Nepatika un ģībieni pārgājuši. Studējot Valda apprecējās ar kursabiedru Pēteri Sējānu, par veterinārārstu ģimeni tēvam bijis sevišķs prieks. Valdas vīrs vēlāk kļuva par kopsaimniecības vadītāju, pēc valsts atjaunošanas strādāja muitā. Tagad viņš atzīst, ka droši vien jaunībā lieki studējis veterinārmedicīnu. Valda šajā nozarē ir palikusi. «Pirmajos ārsta prakses gados, kad man gāja grūti, piemēram, palīdzot govij sarežģītās dzemdībās, es izmisuma domās tēvam jautāju: «Kāpēc tu esi gribējis, lai es strādāju šo darbu!?» Un nākamajā brīdī lieku savas tievās rokas govij dzemdē iekšā, un teļš jau ir kaut kā pagriezies tā, ka var to dabūt ārā,» stāsta Valda Sējāne. Viņai šķitis, ka tēvs, kurš drīz pēc meitas kāzām gāja bojā, ar savu garu tādos brīžos palīdzējis. Izmanto arī tradicionālās metodesAgrofirmā «Sesava» ir vairāk nekā četri simti slaucamu govju. Saimniecības vadītājs Jānis Tabors galveno veterinārārsti pazīst jau vairākus gadu desmitus. Valda teic, ka priekšniecība atbalsta homeopātiju govju ārstēšanā. J.Tabors gan «Ziņām» atturas izteikties par šo ārstēšanas metodi, sakot, ka problēma nav vēl īsti nobriedusi. Taču Valda Sējāne lepojas, ka, lietojot homeopātiskās zāles, dažu mēnešu laikā ganāmpulkā novērsti mastīti jeb tesmeņa iekaisumi, kas daudzās saimniecībās ir problēma. Viņa apgalvo – «Sesavas» govīm tādā veidā sekmīgi tiek ārstēts arī klibums un citas kāju slimības. «Homeopātisko ārstēšanu ieviešam pamazām, bieži to kombinējot ar tradicionālās medicīnas līdzekļiem. Strādājot apstākļos, kur notiek piena lielražošana, neko nedrīkst darīt bezatbildīgi,» saka Valda Sējāne. Pirmkārt zāles izmēģināja uz seviVeterinārārste skaidro, ka tāpat kā katrs cilvēks arī ikviens dzīvnieks ir individuāls. Viens no svarīgākajiem faktoriem homeopātijā ir paša pacienta dzīvības spēks, ko ārsts cenšas stiprināt. «Ārstējot līdzīgas slimības, zāles, kas der vienam, var nederēt citam.» Medikamentus Valda saņem no homeopātiskās aptiekas Rīgā, kur zāles netiek šķirotas pēc derīguma cilvēkiem vai dzīvniekiem. Bieži vien arī ārsti, kas praktizē homeopātiju, dakterē gan vienus, gan otrus. Lielāku zāļu klāstu viņa jūnijā atvedusi no homeopātu kongresa Londonā. Valda stāsta, ka, sākot praktizēt homeopātiju, pirmo reizi zāles izmēģinājusi pati uz sevi. Tā viņa izārstējusi galvas traumu, ko bija guvusi, izmeklējot niknu govi, kā arī suņu kodumus. Homeopātijā gūto pieredzi veterinārārste kopā ar kolēģiem regulāri apspriež, tiekoties pie Jura Tolpežņikova Valgundē. Par šo tematu Valda Sējāne uzstājas dažādās auditorijās un domā, ka homeopātiju vajadzētu ieviest arī studentu apmācībā Veterinārmedicīnas fakultātē. Drosmīga peldētāja pret straumiIlmārs Dūrītis, docents, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Homeopātija, kaut arī dažkārt tiek lietota efektīvi, skaitās netradicionālās medicīnas nozare. Es esmu tradicionālās veterinārmedicīnas piekritējs. Jomā, kurā es specializējos – veterinārajā kardioloģijā –, ar homeopātiskiem līdzekļiem vien īsti neiztikt. Ja, piemēram, pacientam ir smakšana, elpas trūkums, tad mēģināt to ārstēt ar homeopātiskiem līdzekļiem ir riskanti, pacients var nomirt. Es negribu teikt, ka neticu homeopātijai, šos preparātus, iespējams, var lietot slimību sākumstadijā. Vēl piebildīšu par tā saukto placebo efektu, kas saistās ar ticību un paļāvību, ka zāles jums palīdzēs. Tā ir ļoti svarīga homeopātiem. Kā placebo efekts darbojas saistībā ar dzīvniekiem, man nav skaidrs. Juris Tolpežņikovs, veterinārārsts, homeopātiju praktizē trīs gadus Valda Sējāne ir drosmīga peldētāja pret straumi. Pirmkārt, tas izpaužas viņas aiziešanā no ierēdņiem uz tīru praksi. Otrkārt, tā ir darbošanās jomā, kurai nav pietiekama atbalsta. Zinot viņas agrāko darbību, likās savādi, kāpēc viņa pievienojās homeopātijas studijām. Taču Dievs priecājas par katru, kas pie tā ir atgriezies. Uzskatu, ka farmācijas magnāti nīcina medicīnu, pacients kļūst atkarīgs no lietotajiem preparātiem. Homeopātijā pieeja ir citāda.Arvils Jakovskis, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro zāļu reģistrācijas daļas vecākais eksperts Homeopātijai veterinārmedicīnā būtībā ir šaurs izmantošanas spektrs, taču nevar noliegt tās efektivitāti atsevišķos gadījumos. Veterināro zāļu reģistrā šobrīd ir viens vienīgs homeopātiskais līdzeklis, kas paredzēts ievadīšanai tesmenī govīm mastīta ārstēšanai. Saskaņā ar klīniskiem pētījumiem tas savu efektivitāti ir pierādījis.
