Jau otro gadu īpašos apstākļos maija beigās notiek Drosmes un cilvēcības velobrauciens, kura sākotnējā ideja bija atkārtot ceļu no Jelgavas uz Auci, ko ar velosipēdu 1941. gada jūlijā vienatnē veica Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas asistents, vēlākais LLU profesors Jānis Āboliņš.
Toreiz holokausta represijās Aucē bija apcietināti visi pilsētas ebreji. Objektīvi novērtējot draudošās briesmas, asistents J.Āboliņš, kurš iepriekš bija studējis Vācijā un pārvaldīja vācu valodu, nolēma mēģināt glābt divus augstskolas mācību/pētījumu saimniecības “Vecauce” darbiniekus. Vienu no viņiem – saimniecības direktoru Paulu Dermani – viņam izdevās izglābt.
“Drosmes un cilvēcības braucienu domāju veikt attālināti – pie mājām Pļaviņās,” teic pirmo divu braucienu (2011. un 2012. gadā) dalībniece LLU Meža fakultātes absolvente Katrīna Jaunslaviete-Kipure. Var piebilst, ka arī asistents, vēlākais profesors, cenšoties glābt kolēģus, bīstamajā ceļā devās viens pats.
Vairāku velobraucienu dalībnieks Jelgavas tehnikuma pasniedzējs Kaspars Ļubļinskis ir nolēmis izbraukt velobrauciena maršrutu arī tagadējos pandēmijas apstākļos. “Man ir goda lieta turpināt Drosmes un cilvēcības velobrauciena tradīciju. Tādā veidā es parādu cieņu varoņdarbam, ko 1941. gada jūlijā veica akadēmijas asistents, glābjot savu kolēģi. Vēl jo vairāk kā pedagogs ceru, ka ar savu rīcību veicināšu patriotismu savu audzēkņu vidū,” atzīst K.Ļubļinskis. Viņš plāno, ka 60 kilometru velobrauciens līdz Aucei varētu aizņemt apmēram divas stundas. Par Drosmes un cilvēcības velobraucienu šajos pandēmijas apstākļos ir izrādījuši interesi vēl vairāki agrāko gadu dalībnieki, kuri ir gatavojas individuāli braukt no Jelgavas uz Auci sestdienas, 29. maija, rītā.
Var piezīmēt, ka pērn uz Jelgavas–Auces šosejas (P97) 12 kilometru garā posmā starp Krimūnām un Auces pagriezienu (no Dobeles šosejas) uzņēmums “Saldus ceļinieks” veica remontu. Tāpēc šogad, atšķirībā no iepriekšējām desmit reizēm, vajadzētu ripot krietni vieglāk.
