Vakar pulksten 14.35 ar lidmašīnu uz Varšavu un pēc tam tālāk uz Atēnām devusies Latvijas paraolimpiešu komanda.
Vakar pulksten 14.35 ar lidmašīnu uz Varšavu un pēc tam tālāk uz Atēnām devusies Latvijas paraolimpiešu komanda. Trīs Jelgavas kluba “Cerība” sportistes – Ivita Strode, Maija Emulova – Kirica un Ingrīda Priede –, pirms doties atbildīgajā ceļā, kopā ar treneri Maiju Ukstiņu un kluba vadītāju Rutu Kļaviņu nolika ziedus pie Lāčplēša pieminekļa, tā simboliski solot darīt godu savai pilsētai un Latvijai. Rīgā paraolimpiešu pulciņam no “Cerības” pievienojās ceturtais dalībnieks – Edgars Bergs. Visi jelgavnieki startēs lodes grūšanā un diska mešanā.
Katrs sportists līdz šim svarīgajam notikumam – iespējai pārstāvēt savu valsti pasaules galvenajā sporta forumā – gājis pa savu ceļu, taču visi kā viens uzsver, ka nopietnie mērķi lielajā sportā saistās ar Jelgavas invalīdu sporta un rehabilitācijas klubu “Cerība” enerģiskās R.Kļaviņas vadībā un nenogurstošo, prasīgo un reizē iejūtīgo treneri M.Ukstiņu.
Paldies visiem, kas “bikstījuši”
Eiropas čempione un pasaules rekordiste invalīdu sportā Ingrīda Priede neslēpj, ka savulaik treniņos bijusi krietni vien “bikstāma”, tāpēc tagad jo īpašu paldies saka visiem, kas to nesavtīgi un neatlaidīgi spējuši darīt: kluba vadītājai, trenerei un noteikti arī mammai, kas pratusi priecāties par meitas sasniegumiem un arī, kā Ingrīda saka, “dzīt, kad man uznāk slinkums”. Trenere gan piebilst, ka kopš pasaules čempionāta, kur Ingrīda kļuva par rekordisti, slinkums vairs neesot manīts.
“Cerībā” Ingrīda iesaistījusies 1993. gadā pēc Rutas Kļaviņas uzaicinājuma. Bet nopietnu mērķu vadīta trenējas kopš 1996. gada, kad klubā atnākusi strādāt vieglatlētikas trenere M.Ukstiņa.
Līdz devītajai klasei meitene no Valgundes mācījusies 1. sanatorijas internātskolā, pēc tam rehabilitācijas centrā Dubultos apguvusi biroja komercdarbinieka kursu. Pagājušajā gadā radās iespēja iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūras projektā un desmit mēnešus kopā ar draudzeni un treniņbiedreni Ivitu strādāt pašu klubā. Diemžēl “Cerībai” pagaidām nav līdzekļu, lai varētu meitenes nodarbināt arī turpmāk.
Pastāvīga darba problēma līdz ar to abām joprojām paliek, taču šovasar tā atstāta otrajā plānā, jo visi spēki veltīti treniņiem, lai gatavotos Atēnām.
Pacilāja pildbumbu un izlēma palikt
Ivita Strode ir no Vircavas pagasta, kur daudzbērnu ģimenē laukos brāļiem centusies turēt līdzi visās lietās, ieskaitot vingrošanas stieņus. Pēc tam bijusi Raiskuma sanatorijas skola. Bet vēl pēc tam – Jelgavā satikusi klasesbiedru Ruslanu, kurš pastāstījis, ka ir tāds klubs “Cerība”, kur var trenēties un braukt uz sacensībām pat ārpus Latvijas. “Viņš man iedeva Rutas tālruņa numuru. Piezvanīju, atnācu. Pirmajā treniņā iedeva man pildbumbas pacilāt un tad teica, lai nāku nākamajā nedēļā pie treneres Ukstiņas,” šis Ivitas stāsts ir par 2001. gada februāri.
Lai būtu ērtāk apmeklēt treniņus, kas šovasar bijuši līdz pat piecām reizēm nedēļā, meitene pārcēlusies uz Jelgavu un cenšas pati iekārtot savu dzīvi, taču ģimenes, īpaši vecākās māsas, atbalsts joprojām Ivitai ir nozīmīgs.
Nodarbinātības projekta laikā viņa “Cerībā” pildījusi sporta instruktora pienākumus un atzīst, ka būtu priecīga ko līdzīgu darīt arī turpmāk. Bet līdz vakardienai (pareizāk – līdz pirmajam startam 25. septembrī Atēnās) visi centieni ieguldīti treniņos.
“Tev ir jānotic, ka vari!”
Maijai Emulovai – Kiricai šie treneres vārdi joprojām šķiet paši svarīgākie. Astoņpadsmit gadu vecumā viņa nopietni saslimusi, tad bijusi ilgstoša ārstēšanās, bet līdzās arī laimīgi liktenīgais gadījums: kāda slimnīcā iepazīta sieviete izstāstījusi par “Cerību” un tās vadītāju. “Gribēju uzlabot savu veselību. Ka braukšu uz olimpiādi – to nu gan nedomāju! Sākumā skrēju 100 metru, lēcu tālumā, līdz vienudien trenere man iedeva rokās disku. Pirmā doma bija – to nu gan nekad mūžā neiemācīšos! Bet viņa: “Tev ir jānotic, ka vari!”” Nu jau Maijas sportisko panākumu pūrā ir Eiropas čempionāta bronzas medaļa, bet šajās dienās Atēnās ir atkal svarīgi noticēt, ka iespējams vēl vairāk.
Maija ir no Glūdas pagasta. “Esmu no laukiem, pieradusi aktīvi dzīvot,” viņa ar smaidu stāsta, kā ceļas pusseptiņos rītā, lai astoņos jau būtu uz treniņu pilsētā. Vienubrīd strādājusi Rīgā par konditori, bet pēc apprecēšanās braukāšana un nakts darbs tomēr šķitis par traku. Šogad arī Maijai pavērusies iespēja iesaistīties nodarbinātības projektā – Glūdas pagastā piedāvāta sociālās darbinieces vieta, kurā viņa varēs palikt arī pastāvīgi. “Pagasts vienmēr bijis ļoti pretimnākošs,” paraolimpiādes priekšvakarā Maija atzīst, ka bez pašvaldības atbalsta diezin vai būtu šā saviļņojošā brīža.
Dators ar sportu nekonkurē
Ar “Cerību” nopietnas sporta nodarbības saistās arī puisim no Saldus rajona Zirņu pagasta Edgaram Bergam. Pirms tam vairāk sava prieka pēc nodarbojies Saldus sporta skolā un vietējā invalīdu sporta organizācijā, bet tad sporta svētku laikā Ozolniekos viņu “noskatījusi” “Cerības” vadītāja.
“Raksturs un gribasspēks rūdās, fiziski kļūstu spēcīgāks, ir, uz ko tiekties,” Edgars atzīst, ka sports, lai gan prasa visai nežēlīgu piespiešanos, nācis tikai par labu.
Pēc Saldus profesionālās vidusskolas beigšanas Edgaram būs datorsistēmu tehniķa profesija, kurā zināšanas viņš gatavojas papildināt, studējot LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē. “Protams, ja vien iestāšos,” viņš piebilst.
Dators, lai gan aizraujošs, ikdienā tomēr neesot sportam konkurents – katram tiek strikti atvēlēts savs laiks. Tā kā Edgars uz treniņiem Jelgavā tiek retāk, trenere viņam līdzi dod mājās darāmā plānu, kas ticis arī precīzi pildīts. Bet rezultāts ir lodes grūšanā un diska mešanā sacensībās izpildītie, bet treniņos pat krietni pārsniegtie A normatīvi, kas dod cerības uz labu rezultātu.
Mācības beigušās, sākas pārbaudījumi
“Kamēr vieniem sācies mācību gads, jums mācības beigušās un sākas pārbaudījumi,” uzrunājot sportistus pasākumā, ko “cerībnieki” organizēja, lai pirms izbraukšanas teiktu paldies saviem labvēļiem, sacīja Valgundes pagasta priekšsēdētājs Edgars Turks. Līdzi uz Atēnām ir ņemti arī Vircavas un Glūdas pagastu vēlējumi, pilsētas Domes un rajona Padomes dāvātās cepurītes, pašu sportistu sargāti veiksmes talismani un tuvinieku atvadu bučas. Lai izdodas!
