Tāpēc Jelgavā ir «Galerija». Tāpēc tajā, šķiet, ikviena sieviete, ja ne kaut ko iegādājusies, vismaz ir idejas noskatījusi.
Tāpēc Jelgavā ir «Galerija». Tāpēc tajā, šķiet, ikviena sieviete, ja ne kaut ko iegādājusies, vismaz ir idejas noskatījusi. Un tāpēc vienā saulainā maija dienā kādā Lielās ielas pagalmā tiek svinēta dzimšanas diena.
Vienalga īpaši lūgts, ar avīžsludinājumu aicināts vai nejauši ieradies, katrs ir mīļš šīs dienas viesis un var baudīt Unas un Andra viesmīlību. Kūp vīraka trauki. Paklāja centrā meditē melnīgsnēja daiļava. Un tad nāk viņas Zaiga, Aina, Ilva, Indra, Kristīne, Sanda, Dace, Ilze, Ingrīda, Laura… Vējā plīvo gaisīgi lakati, pavasarīgo noskaņu pasvītro koķetas cepurītes. Jā, tās nav profesionālas modeles, kas «Galerijas» piektajā dzimšanas dienā ielā iznesušas jauno kolekciju, bet tieši tas šķiet vilinoši.
Tā bija Unas un Andra ideja, kas mani ierāva avantūrā, – kad arī vienīgajā raižpilnajā sejā atspīd saule, varam uzdrīkstēties uzrunāt Jaunā teātra režisori Lolitu Muižnieci. Ar tādām lietām gandrīz vai modes skati viņa līdz šim neesot nodarbojusies, tāpēc arī tāds satraukums. Bet kopā ar teātra kustību konsultanti Aldu Skrastiņu un scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi tas bijis pat aizraujoši. Par līdzīgām izjūtām liecinājis arī aktrišu divu dienu intensīvais darbs un lampu drudzis pirms izgājiena.
Pēc «Stepes vilka» – izrādes, kur visvairāk strādāts ar kustībām, meitenes kļūstot arvien plastiskākas, un šobrīd, kad teātris gatavojas Pils svētku uzvedumam, Lolita ir pārliecinājusies, ka tajā jau var «taisīt tādas lietas».
