Realizējot Jelgavas Domes Sporta servisa centra projektu “Vieglatlētika Jelgavas novadā (1904. – 2004.)”, ilggadējais sporta treneris Aleksandrs Balss sācis vākt materiālus izdevumam, kuru klajā laist paredzēts nākamā gada rudenī.
Realizējot Jelgavas Domes Sporta servisa centra projektu “Vieglatlētika Jelgavas novadā (1904. – 2004.)”, ilggadējais sporta treneris un sporta darba organizētājs Aleksandrs Balss sācis vākt materiālus izdevumam, kuru klajā laist paredzēts nākamā gada rudenī.
***
Vieglatlētikas pirmsākumi Jelgavas novadā
(hronoloģisks ieskats līdz 1940. gada padomju okupācijai)
1899. gadā Jelgavā nodibināta Kurzemes Riteņbraucēju biedrība, kurā līdztekus riteņbraukšanai sāk darboties arī vieglatlētikas pulciņš.
1904. gadā Rīgas un Jelgavas sportisti sarīko stafetes skrējienu 20 verstu garumā no Olaines līdz Rīgai.
1904. gada 6. maijā notiek pirmais maratona skrējiens (39 verstis) no Rīgas uz Jelgavu. Startēja 7 dalībnieki, uzvarēja Augusts Dikmanis ar rezultātu 4 stundas 5 minūtes.
1909. gada 14. jūnijā Strēlnieku dārzā Jelgavā notiek pirmās sacensības. Oskars Līts (Rīga) uzstāda jaunu Krievijas rekordu šķēpa mešanā – 45,07 metri.
Mītavas reālskolā tiek organizēts vieglatlētikas pulciņš. To vada Alberts Rumba un Teodors Rudzutags.
1914. gadā Rīgā notiek Otrās Viskrievijas olimpiskās spēles, kurās piedalās A.Rumba 800 metru skriešanā un T.Francis 10 kilometru soļošanā.
1921. gadā Armijas sporta savienības Jelgavas nodaļa rīko pirmās vieglatlētikas sacensības pēc Pirmā pasaules kara.
1922. gada 27. maijā Villa Medem dārzā – lieli svētki bērniem. Notiek skriešanas sacensības, kas gūst lielu atsaucību, un, lai tiktu pie skriešanas, bērniem nākas gaidīt garā rindā.
Pie Latvijas Jaunatnes savienības Jelgavas nodaļas tiek atvērts sporta pulciņš “Sportsmenēm”.
13. augustā Kurzemes Riteņbraucēju biedrība atklāj savu laukumu Aleksandra prospektā 9, sarīkojot pirmos sporta svētkus Jelgavā ar labāko Latvijas vieglatlētu piedalīšanos.
1924. gadā notiek Jelgavā pirmās Latvijas skautu sacensības vieglatlētikā.
Kurzemes Riteņbraucēju biedrība tiek pārreģistrēta par 1. Jelgavas Sporta biedrību. Iestājoties pavasarim, tiek uzsākti treniņi trīs reizes nedēļā garnizona sporta laukumā Dambja ielā.
11. maijā tiek dots starts 10 kilometru militarizētai stafetei pa pilsētas ielām. Piedalās novadā izvietoto armijas daļu komandas. Sākot ar maiju un beidzot ar oktobri, sacensības notiek katru mēnesi, un tajās piedalās ne tikai jelgavnieki, bet arī vieglatlēti no Rīgas, Valmieras, Tukuma, Saldus, Bauskas un citām pilsētām.
1925. gadā 1. Jelgavas Sporta biedrība (bij. Kurzemes Riteņbraucēju biedrība) atzīmē savas pastāvēšanas 25 gadu jubileju ar vairākiem sporta svētkiem un plaši izreklamētiem ielu skrējieniem.
1926. gada 19. septembrī tiek sarīkotas pirmās Zemgales apgabala meistarsacīkstes, un ar šo dienu uzvarētāju rezultāti tiek reģistrēti kā Zemgales apgabala rekordi, paši uzvarētāji saņem Zemgales meistara Goda zīmes.
1927. gadā pie 16. Jelgavas aizsargu pulka sporta kluba aktīvi sāk darboties vieglatlētikas pulciņi pagastos un novada centros – Aucē, Bēnē, Penkulē, Bērzmuižā, Elejā, Zaļeniekos. Starp pagastu sporta pulciņiem tiek rīkotas sacensības.
1928. gadā jelgavnieks Augusts Kavals startē starptautiskās sacensībās soļošanā Berlīnē un 25 kilometru distancē iesācējiem izcīna pirmo vietu. Šajā gadā viņš kļūst arī par Latvijas meistaru 25 kilometru soļošanā.
1932. gadā 1. Jelgavas Sporta biedrība sarīko paraugsacensības soļošanā ar itāļu sportistu Vallentes un Popa piedalīšanos. Notiek arī Jelgavas meistarsacīkstes vieglatlētikā.
1934. gadā risinās Kurzemes, Zemgales un Latgales komandu sacensības. Notiek arī pilsētu komandu sacensības Liepāja – Jelgava.
Verners Krastiņš no Ozolniekiem kļūst par Latvijas meistaru 800 metru skrējienā un piedalās Latvijas – Igaunijas valstu sacensībās.
1935. gadā notiek pilsētu sacensības Ventspils – Jelgava un interesantās sacensības jauniešu komandām Miezīte – Kr. Barona iela.
Pirmo reizi notiek vidusskolu sacensības. Labākās skolas nosaukumu izcīna Valsts skolotāju institūts.
1936. gadā vidusskolu sacensībās uzvar Jelgavas Valsts ģimnāzija.
12. jūnijā V.Krastiņš atkal kļūst par Latvijas meistaru 800 metru skrējienā ar rezultātu 1:58,2 min., kas ir jauns Latvijas rekords.
Lietuvas – Latvijas valstu sacensībās startē arī jelgavnieki V.Krastiņš, Arnolds Krencis (abi 800 metru skrējienā) un Haralds Markavs 110 metru barjerskrējienā.
Noslēdzot gadu, laikraksts “Sporta Pasaule” pirmo reizi organizē neklātienes sacensības vidējo mācību iestāžu audzēkņiem. Starp Latvijas skolām otro un trešo vietu dala Hercoga Pētera ģimnāzija un Jelgavas Vācu ģimnāzija.
1937. gadā Latvijas skolu neklātienes sacensībās uzvar Jelgavas Valsts ģimnāzija, bet par labākajiem skolu vieglatlētiem tiek atzīti Edmunds Mackaitis un Laimonis Ziemelis.
Pilsētā arvien lielāku popularitāti gūst vidusskolu sacensības vieglatlētikā. Šajā gadā tās organizē Hercoga Pētera ģimnāzija, un skatītājos ir vairāk nekā 1000 cilvēku. Kā raksta “Sporta Pasaule”, viņi ik cīņas momentu vēro ar aizturētu elpu un jūsmīgi uzgavilē katram panākumam.
1938. gadā par Latvijas meistaru kļūst V.Krastiņš 800 un 1500 metru skrējienā un E.Mackaitis augstlēkšanā.
Vidusskolu neklātienes sacensībās uzvar Hercoga Pētera ģimnāzija. Individuāli labākie ir Teodors Gulbis un Laimonis Ziemelis.
1939. gadā Par Latvijas meistariem kļūst V.Krastiņš 800 metru skrējienā, H.Markavs augstlēkšanā un trīssoļlēkšanā, kur viņa rezultāts 13,96 metri ir jauns Latvijas rekords.
Skolu neklātienes sacensībās valstī turpinās Jelgavas vidusskolēnu triumfs. Šoreiz uzvar Jelgavas Valsts skolotāju institūts, individuāli labākie ir E.Štals un A.Rotbergs.
