Aizvadītās nedēļas ekonomikā, šķiet, aktuālākā bijusi dažu uzņēmumu vēlme celt savu pakalpojumu tarifus. Visvairāk par to iestājās «Latvijas gāze».
Aizvadītās nedēļas ekonomikā, šķiet, aktuālākā bijusi dažu uzņēmumu vēlme celt savu pakalpojumu tarifus. Visvairāk par to iestājās «Latvijas gāze» («LG»). Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi «LG» projektu, kas paredz jau no 2003. gada 1. janvāra palielināt maksu par dabasgāzi iedzīvotājiem par 20, bet rūpnieciskajiem un komerciālajiem lietotājiem – par 17 procentiem. Tarifu paaugstināšanas mēģinājumu uzņēmums pamato ar to, ka nepieciešams pilnveidot gāzes apgādes sistēmas drošību. «LG» vadība uzskata, ka, tarifus atstājot nemainīgus, nav iespējams pietiekami garantēt drošību un tas būtu daudz bīstamāk nekā šķirties no dažiem santīmiem. Uzņēmums jau divas reizes bija vērsies ar ierosinājumu palielināt maksu par gāzi, taču abas reizes SPRK projektus noraidīja: lai gan ir saprotama uzņēmuma vēlme vairāk investēt attīstībā, regulators konstatēja, ka «LG» jau tā līdz šim bijusi samērā liela peļņa, arī citu ekonomisko apsvērumu dēļ šāds iesniegums līdz šim ticis noraidīts. Turpretī tagad, ja izrādīsies, ka iesniegums ir pamatots un tas atbildīs pastāvošajiem likumiem, SPRK to apņemas izskatīt un novērtēt līdz gada beigām. Tāpēc pagaidām netiek sniegti nekādi komentāri par gaidāmo lēmumu.
Savukārt par desmit procentiem savus tarifus cer paaugstināt «Latvenergo», skaidrojot to ar gaidāmo gāzes tarifu celšanos. Elektrības ražotāji ir lielākie gāzes patērētāji (viņi izmanto līdz 50 procentiem gāzes), tāpēc «Latvenergo» gāzes tarifu palielinājums ķeršot ļoti sāpīgi. Vienīgā iespēja šīs «sāpes» remdēt, protams, ir, maksāšanas slogu noveļot uz strāvas lietotājiem. Turklāt ķēdes reakcija vienlaikus ietekmēs siltuma ražošanas izmaksas, tādēļ nākotnē jārēķinās arī ar augstāku maksu par siltumu. Tiesa, «Latvenergo» neplānojot celt tarifus jau 2003. gadā. Arī SPRK elektrības tarifu maiņu paredz ne ātrāk par 2004. gadu. Turklāt, ja turpināšot augt patēriņš, tarifi varot palikt negrozīti.
Savukārt «Lattelekom» ir pārliecināts, ka šā uzņēmuma pakalpojumu tarifi jāmaina jau ar 2003. gada 1. janvāri, to nosakot Telekomunikāciju likums. Uzņēmuma vadība gan mierina, ka virkne pakalpojumu kļūšot lētāki (piemēram, starptautiskās un iekšzemes tālsarunas, kā arī sarunas ar mobilo tīklu abonentiem). Taču esot nepieciešams lielāku maksu prasīt no iedzīvotājiem par telefona līniju abonēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu regulators gan prognozē, ka tarifi varētu tikt apstiprināti tikai nākamā gada sākumā vai pat vēl vēlāk – 2004. gadā, pret ko, protams, iebilst minētie uzņēmumi. Regulators gan raudzīšot, lai iedzīvotāju pleci tiktu noslogoti daudzmaz vienmērīgi, tas ir, viņi gādāšot, lai tarifi netiktu celti vienlaikus par vairākiem pakalpojumiem uzreiz.
Par mierinājumu jāteic, ka tarifi ne vienmēr tiek mainīti tikai uz augšu. Piemēram, jau šomēnes pasažieru vilcienu pasažieri par braucieniem maksās mazāk. Dīzeļvilcienos brauciena maksa samazināta par 11,5, bet lielākajā daļā elektrovilcienu – vidēji par 11,9 procentiem.
Vispār šoruden regulatoru padomei priekšā ne viens vien grūts lēmums, kas var izrādīties vienai pusei izdevīgāks, otrai – ne. Turklāt jārēķinās ar gaidāmajām Saeimas velēšanām, tas ir, ar politiķu vēlēšanos izskatīties «labiņiem», līdz ar to nav izslēgti viņu mēģinājumi ietekmēt tarifu maiņu. Būtiski ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomei neļauties ietekmēšanai, būt objektīvai un vadīties no veselā saprāta pozīcijām, lai tarifu celšana nebūtu tikai uzņēmumu pašmērķis vai politisku spekulāciju objekts.
