Atgriežoties no Luīzenludes ģimnāzijas Vācijā, 11. klases skolniece Zane Reinfelde atzīst, ka izdevies iegūt ne tikai jaunus draugus un spodrināt vācu valodas zināšanas, bet arī iepazīt citu kultūru un pieeju izglītībai. Lai gan valdījusi stingra disciplīna, kad par pārkāpumiem draudējis pat piespiedu darbs, skolēnu un pedagogu vidū bijusi liela cieņa.
Meklējot iespējas paplašināt redzesloku un nostiprināt svešvalodu zināšanas, Zanes un viņas vecāku izvēle krita uz privāto Luīzenludas ģimnāziju (Jelgavas 1. ģimnāzijas sadraudzības skolu) Gibi mazpilsētā, kas atrodas aptuveni 125 kilometrus no Hamburgas. Kaut arī dziļi laukos, Vācijā tā skaitoties ļoti prestiža internātskola, kura izvietota senatnīgā muižas ēku kompleksā, min skolniece. Viņa novērojusi, ka vecāki Vācijā labprāt sūta savas atvases uz internātiem, jo tas veicinot viņu patstāvību un nodrošinot labu izglītību. Luīzenludā mācās ap 300 audzēkņu, un tikai 50 ģimnāzijā bijuši vietējie. Pārējie ierodas ne tikai no citiem Vācijas reģioniem, bet arī dažādām pasaules valstīm, jo skola ir starptautiski pazīstama. Mācības ir par maksu. Visi Zanes izdevumi bija uz viņas vecāku pleciem.Par pārkāpumiem – soda apļi«Man vajadzēja vien uzrakstīt par sevi eseju un sazināties ar skolas galveno koordinatoru, un tiku pieņemta,» stāsta Z.Reinfelde. Uz Vāciju viņa devās pērn 23. augustā. Mācības sākās dienu vēlāk. Ģimnāzijā meitene izvēlējās valodu klasi, kur līdztekus vācu apguva arī angļu un spāņu valodu, kā arī citus vispārējās izglītības mācību priekšmetus, piemēram, matemātiku, ķīmiju, ekonomiku un politiku, vēsturi, ģeogrāfiju, mūziku. Pirmās pāris nedēļas pagājušas taustoties un mēģinot «ielauzties» vācu valodā, taču nekādas sankcijas par tamdēļ nepadarītiem darbiem nav piemērotas. Gluži otrādi – Zane sastapusies ar pedagogu un skolēnu ļoti laipnu un labvēlīgu attieksmi, tāpēc drīz vien varējusi iekļauties mācību procesā.«Stundas sākās pulksten 7.45 un sākumā ilga līdz pat pieciem, bet parasti tās beidzas pēc pulksten trijiem. Tur uzdod daudz mājas darbu, bet stundas sakārtotas tā, ka tos var pildīt nedēļas laikā. Mācību ziņā, šķiet, esam nedaudz priekšā. Piemēram, matemātikā par funkcijām sen bijām izņēmuši, bet viņiem patīk iedziļināties detaļās. Toties ģimnāzijā valda liela cieņa pret skolotājiem. Nebija tā, viņiem jābļauj pa visu klasi, jo skolēni ārdās,» vērtē Z.Reinfelde. Viņa gan piebilst, ka skolā ir stingra disciplīna. Trīsreiz pārkāpjot iekšējās kārtības noteikumus, piemēram, neaizejot uz brokastīm, pirmdienās neuzvelkot skolas džemperi, pārrodoties vēlu internātā, nemaz nerunājot par smēķēšanu vai alkohola lietošanu, skolēniem bijis jāskrien soda apļi. Atkārtotā gadījumā draudējis pat fizisks darbs. Zanei to visu nevajadzējis piedzīvot, bet katru sestdienu kādiem 15 ģimnāzistiem tomēr nācies skriet.Viena ieskaite četros mēnešosLuīzenludā daudz domāts par brīvā laika pavadīšanas iespējām. «Pirmo reizi spēlēju lauka hokeju, dziedāju korī, piedalījos mākslas nodarbībās, skolas kafejnīcā. Piedāvāja arī spēlēt golfu un tenisu, peldēt un nodarboties ar jāšanu. Savukārt mācību centrā varēja saņemt palīdzību mācībās,» stāsta Z.Reinfelde. Jauniete uzskata, ka Latvijas izglītības sistēma no Vācijā pieredzētā varētu pārņemt brīvāku attieksmi pret skolēnu zināšanu kontroli. «Četros mēnešos katrā mācību priekšmetā uzrakstījām tikai vienu lielu ieskaiti un dažus mazākus testus. Tur ļoti svarīga ir atzīme, ko semestra beigās izliek skolotājs par aktivitāti stundās un mājas darbiem, kurus gan ievāca reti. Pārsvarā tikai paskatījās, vai tie vispār ir izpildīti. Taču, tikko atgriezos Latvijā, man jau bija jāraksta ieskaite matemātikā. Atkal saspringti jāmācās, bet, parunājot ar klasesbiedriem, jāatzīst, ka bieži pietrūkst spēka un vēlēšanās,» pauž apmaiņas skolniece. Zane piebilst, ka arī augstāko izglītību gribētu iesākt Latvijā, bet turpināt ārzemēs, cerot, ka iegūtās zināšanas noderēs dzimtenē. Tomēr Zane saviem vienaudžiem novēl, ja vien finansiāli iespējams, izmantot arī apmaiņu programmas.
