«Gripas sekas – smagas komplikācijas un nāve» (3. marts). Auditors: Nav nekāds brīnums, ka saslimstības līmenis tik augsts, jo profilakse taču ir nežēlīgi dārga.
“Gripas sekas – smagas komplikācijas un nāve” (3. marts)
Auditors: Nav nekāds brīnums, ka saslimstības līmenis tik augsts, jo profilakse taču ir nežēlīgi dārga. Tas pats remantadīns aptiekās maksā virs trim latiem. Tādu greznību daudzi nevar atļauties.
Jelgavniece: Mani šajā gadījumā satrauc nevis zāļu cenas, bet gan ārstu attieksme. Vai tas ir normāli, ja cilvēks zvana “ātrajiem” un teic, ka dēlam ir 40 grādu temperatūra, bet ātrās palīdzības vietā saņem konsultāciju, kā lietot zāles? Zvanot ģimenes ārstam, lai pieteiktu mājas vizīti, jo ir 39 grādu temperatūra, saņemam apstiprinājumu, ka biļetens mums tiek “atvērts”, bet uz vizīti varam necerēt. Tad, atvainojiet, jābrīnās nevis par to, ka kāds mirst no gripas, bet gan par to, ka mirst tik maz.
Kaktuss: Es savai ģimenes ārstei pat varu necensties zvanīt ārpus darba laika, jo viņas vīram, lūk, nepatīkot, ka sievu traucē! Varbūt, ja ir tāda nostāja, nevajag uzņemties ārsta praksi?
Fane: Vai jums šķiet, ka mediķi ir kādi pārcilvēki, kuriem būtu jāstrādā 24 stundas diennaktī?
kāds: Ģimenes ārstiem šis nav vieglākais laiks, tāpēc būtu labi, ja tās večiņas, kas regulāri nāk pie ārsta parunāties, šajā laikā no apmeklējumiem atteiktos. Savukārt “ātrajiem” gan būtu jāatsaucas uz palīgā aicinājumu, jo tagad cilvēki galvenokārt zvana tikai tad, kad paši vairs netiek galā.
Bjakins: Visa veselības aprūpes sistēma ir galīgi nejēdzīga. Cik nav dzirdēts, ka ģimenes ārsti nesūta pacientu pie speciālista, bet mēģina ārstēt slimības, par kurām pašiem nav sajēgas, jo par katru nosūtījumu atskaita naudu. Saprotams, ka viņi ir tikai cilvēki, taču, kļūdami par ģimenes ārstiem, zināja, uz ko iet. Ja esi ģimenes ārsts, tev jābūt pieejamam jebkurā laikā.
kāds: Bjankin, piekrītu, ka ģimenes ārstiem jābūt sasniedzamiem, bet ne jau visu diennakti. Starp citu, vecajās Eiropas valstīs, kur mediķi ir krietni apmaksātāki un viņu slodze mazāka, tikt pie šiem ārstiem ir pat sarežģītāk nekā pie mums, īpaši jau pie speciālistiem. Ja ģimenes loceklim ir ļoti slikti, bet ģimenes ārsts un “ātrie” atteikuši, negaidiet, paši vediet slimnieku uz slimnīcu (ar savu auto vai taksi). Tur pieņem visus, kam vajadzīga medicīniskā palīdzība. Grūtāk ir tiem, kas dzīvo vieni.
