Cope ne tikai dod prieku, bet arī pilda pārtikas programmu.
Saņemot daudz jautājumu par dažādām copes niansēm, ik pa laikam tās vēstīšu, jo, manuprāt, cope ir viens no tiem atpūtas veidiem, kas daudziem ne tikai dod prieku, bet arī pilda pārtikas programmu.– Vai ir nozīme pītās auklas krāsai?Pilnīgi un noteikti – nē. Nav apstiprinājies tas, ka pat koši dzeltenas vai oranžas pītās auklas spētu ietekmēt plēsoņas domāšanu. Es jau divus gadus strādāju ar «Colmic» «Vastar» oranži sarkano auklu, un man pat liekas, ka ar to copes ir krietni vairāk un biežāk. Tas saistībā ar spiningošanu. – Cik liela ietekme plekstu copē ir krāsainajām pērlītēm?«Copes Lietu» žurnāla oktobra numurā būs mans raksts par plekstu ķeršanu jūrā. Kas attiecas uz pērlītēm, tad ietekme ir liela, jo butes ir tikpat ziņkārīgas uz spilgtām krāsām kā vārnas.– Kādu auklu labāk izmantot tagad rudens velcēšanai? Nav nekādas starpības rudens vai vasaras velcēšanā. Tā ir pītā aukla, un diametrs svārstās no 0,2 līdz 0,45 milimetriem. Jo resnāka būs aukla, jo vairāk māneklis celsies uz augšu.– Cik tālu velcējot jāatlaiž māneklis?Tas tiek darīts līdz aptuveni 80 metriem. Dziļākās vietās var attālumu pagarināt.– Kas no mānekļiem velcējot ir efektīvākais?Viennozīmīgas atbildes nav. Seklākās vietās var labi darboties ar gumijas zivtiņu, bet tā ļoti viegli ceļas velcējot uz augšu. Es ieteiktu voblerus. Tā tomēr ir pavisam cita mānekļu klasifikācija ar citādām iespējām.– Vai pašreizējā brīdī ir jēga balto zivju iebarošanai, kad saprotams, ka tuvojas ziema un zivis kļūst mazkustīgas?Vēl jau līdz ziemai ļoti tāli ceļi ejami. Nav arī zināms, vai ziema tik ātri un savlaicīgi pienāks. Iebarošanai vienmēr ir bijusi nozīme, un nav svarīgi – ziema vai vasara. Piemēram, tie, kam tuvumā ir pieejama Gauja, jau pusotru mēnesi cītīgi cīnās ar pieklājīga izmēra brekšiem. Turklāt to daudzums nav skaitāms dažos eksemplāros, bet gan sirdsapziņas apcirkņos. Ja breksis sāk ņemt uz mikrodžiga un turklāt ļoti aktīvi, tad pat zirgam ir skaidrs, ka zivs ir ļoti nogribējusies svara uzturēšanai un nepalaidīs garām nevienu iespēju sev iebāzt ko garšīgu vēderā. Iebarojamo barību nevajadzētu izvēlēties saldu vai ar spēcīgiem aromātiem. Vienīgi var paeksperimentēt ar standarta aromātiem – medus, vanilīns vai anīss. Vai es kaut ko pateicu priekšā?Iestājoties vēsākam laikam, ļoti labi noder arī mājas putru maisījums vai vārījums. – Visu vasaru pie mājām baroju breksi un arī vilku tā tīri neko. Taču tagad pēkšņi tas nozuda kā uz burvja mājienu. Kas par lietu? Ja tā ir upe, tad breksis parasti ap šo laiku mēdz lēnām doties uz dziļākām vietām un tur pārlaist ziemu. Tas pats attiecas arī uz ezeru brekšiem, bet pagaidām, kamēr ūdens temperatūra nav sasniegusi to robežu, par kuru zina tikai brekši, tie vēl uzturas vecajās labajās sezonas vietās. Varbūt vienkārši trāpīts necopes dienā.– Vai varētu būt tā, ka arī vēdzeles sāk ņemt?Man jau šķiet, ka nedaudz par agru, bet brīnumu makšķerēšanas pasaulē pietiek. Var mēģināt…– Vai notiks Latvijas čempionāts jūras makšķerēšanā, un kad var sākt pieteikties?Tas jāprasa šo sacensību organizatoriem. Cik zinu, paredzēts 10. un 11. novembris. Protams, var būt arī korekcijas laikapstākļu dēļ. Nolikums vēl nav izstrādāts, un arī pieteikšanās būs no oktobra.– Ar nākamo gadu gribētu sākt piedalīties Latvijas pludiņmakšķerēšanas čempionātā. Ko vajadzētu no inventāra, un cik tas viss varētu maksāt?Lai līdzvērtīgi piedalītos Latvijas čempionātā, pludiņiem inventāra daudzums un kvalitāte būs mērojama diezgan iespaidīgos ciparos. Tas ir štekera kāts, kas maksās aptuveni 300 – 400 latu. Vismaz trīs veidu «mahi» (bezriņķu kāti), mačmakšķere, «kaste», uz kuras sēdēt, ar aprīkojumu, kas garantē to, ka nav jāskraidelē pa savu zonu pēc kaut kā konkrētā brīdī nepieciešama. Uz katru čempionāta kārtu būs jāierodas arī piektdienā, kas ir treniņu diena. Pēc tam sestdiena un svētdiena – sacensību dienas. Klāt vēl dalības maksa, iebarojamā barība, ēsmas, atraktori un daudz citu sīkumu. Ja grib visu sākt no nulles un iztikt ar minimumu, tad naudā tas izvērtīsies ap 800 – 900 latu. Pēc tam, protams, būs krietni mazāk. Taču šī summa ir minimālā ar štruntīgu štekeri, vienu tālmetēju, pārīti «mahu», parasto «kasti» (ko var aizstāt arī sēdeklis). Mans ekipējums pludiņmakšķerēšanas mačiem kopā ar iebarojamo barību, ēsmām un daudziem, daudziem sīkumiem ir aptuveni pāris tūkstoši latu. Negribu biedēt potenciālos sacensību dalībniekus, bet tad ir jārēķinās, ka nav jēgas iepirkt kaut ko minimāli, lai pēc pirmās kārtas visu nosviestu un pateiktu: «Nē, paldies, man to nevajag!» Tā būs vienkārši zemē nomesta nauda.– Vai ir vēl jēga braukt uz karpām?Līni un karpu esmu noķēris arī oktobra sākumā. Taču tas nenozīmē, ka šīs zivis ķertos tāpat kā vasaras mēnešos. Patiesībā stājas spēkā teiciens – ja trāpi ar ēsmu «pa galvu», protams, neviens no kārā kumosa neatteiksies.– It kā jau līdakas rudens pusē iznākot no zālēm laukā un uzturoties brīvos laukumos.Kas tā saka? Upēs no krasta zāļu laukumiem plēsīgās zivis tiešām aiziet nostāk, bet tas ir saistīts ar mazo zivtiņu pārvietošanos tālāk no rajoniem, kur pūst zāle un rada ogļskābo gāzi. Ezeros ir citādi. Tur līdakas zāļu tuvumā uzturas arī ziemā zem ledus kārtas. Es, piemēram, pašlaik nekādi citādi neķeru zaļsvārces kā tikai ar gumijas zivtiņām un starp lēpēm 50 centimetru dziļumā. Pa dienu ir vismaz 40 līdaku iznācieni. Gumijas zivs, protams, nav voblers ar diviem vai trim trīsžuburu āķiem, tāpēc ir daudz tukšo copju. Taču ir interesanti – visu laiku kaut kas notiek. Vai tiešām vienmēr jāstūķē maiss ar zivīm?– Vai ir gaidāmas kādas izmaiņas makšķerēšanas noteikumos?Ir gan. Taču birokrātija arī tajos ievieš savus noteikumus. Nu ko lai dara. Bet vienmēr jābūt optimistiem, citādi atliek vien sēdēt uz poda vāka un plūkāt salvetes.
