Pēc divu gadu pārtraukuma šovasar no 19. līdz 21. jūlijam Latvijā atkal notiks Starptautiskais Senās Mūzikas festivāls.
Pēc divu gadu pārtraukuma šovasar no 19. līdz 21. jūlijam Latvijā atkal notiks Starptautiskais Senās Mūzikas festivāls.
Septiņus gadus šķita, ka citādi nemaz nevar būt: vasaras viducī jādodas uz Bauskas un Rundāles pilīm, lai paskatītos uz sevi ar cita laikmeta acīm, ļaujoties seno gadsimtu dziesmām un dejām. Mūzika ir īsākais ceļš uz sajūtām – mazām ekskursijām gadsimtos un fenomens, kas 21. gadsimta prātu tuvina viduslaiku askētismam, renesanses dievišķībai, baroka un rokoko greznībai.
Jau toreiz,1993. gadā, kad Senās mūzikas centra un Bauskas pils čaklo saimnieku sarūpēts, izskanēja pirmais Starptautiskais Senās mūzikas festivāls, bija skaidrs, ka tai jākļūst par tradīciju. Septiņos gados tajā muzicēja gan pašmāju senās mūzikas tradīciju kopēji (ansambļi «Ludus», «Collegium Musicum Rīga», «Schola Cantorum Rīga», «William Byrd Consort» un daudzi citi) un arī neskaitāmas ārzemju zvaigznes. «The Hilliard Ensemble», «Jerusalem Consort» ir tikai nedaudzi no tiem.
Pēc tam bijušas divas tukšas un skumjas vasaras, un nu beidzot festivāls atkal notiek. Saglabājot Bauskas pilī rīkojamo festivāla daļu un talkā nākot Latvijas Koncertdirekcijai, astotajā festivālā tiek turpinātas gan iepriekš koptās tradīcijas, gan ienesti jauni akcenti visnotaļ atraktīvā koncepcijā. Trīs dienas jūlijā – senās mūzikas pasaules radīšana mūsdienu vidē. Festivāla būtību alegoriski izsaka trīs tēli, kas simbolizē trīs dažādās pasaules, ko izdzīvos trīs dienās. 19. jūliju jeb Garīgo Viduslaiku dienu, ko ieskandēs Rīgas Doms un tā dārzs, simbolizē dominikāņu mūks. Šo laiku gaisotnē vispirms pulksten 19 Rīgas Domā palīdzēs iejusties ērģeļmūzika Ata Stepiņa sniegumā, bet pulksten 21 Rīgas Doma dārzā triju koru (pareizticīgā kora «Blagovest», grupas «Schola Cantorum Riga» un Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas kora), diriģenta Andra Veismaņa un režisores Kristīnes Vusas veidotais uzvedums «Atgriešanās», ko simboliski var attiecināt gan uz paša festivāla atjaunošanu, gan Doma Dārza ieskandēšanu pēc veseliem 20 klusuma gadiem.
20. jūliju, laicīgo Viduslaiku dienu Bauskas pilī, simbolizē bruņinieks. Visu dienu Bauskas pils virmos attiecīgā laika mūzikas un kultūras tradīciju gaisotnē: ar 15. – 17. gadsimta amatnieku tirgus atmosfēras radīšanu, amatnieku darinājumiem, atrakcijām, muzikālo vidi, temperamentu. Jau pulksten 12 Landtāga zālē renesanses laika mūziku dziedās Bauskas Bērnu mūzikas skolas koris, pulksten 14 pils tornī vienu no savām pirmajām uzstāšanās reizēm izdzīvos koris «Chorus Sapiens» diriģenta Andra Sējāna vadībā, pulksten 16 pils laukumā muzicēs ansamblis «Ludus» un dejos grupa «Laurus», pulksten 18 Landtāga zālē – pasaulslavenā senās mūzikas grupa «Alia Mvsica» no Spānijas ar spāņu ebreju renesanses laika mūziku, bet dienas noslēgumā pulksten 20 pils laukumā – lietuviešu režisores un horeogrāfes Jurātes Širvītes un diriģenta Andra Veismaņa iestudējumā varēsim baudīt K.Monteverdi muzikālo drāmu «Tankrēds un Klorinda» un G.F.Hendeļa kantāti «Apolons un Dafne».
Baroka un rokoko dienu, 21. jūliju, Rundāles pils Baltajā zālē, kas saistīta ar pastorāļu noskaņām, simbolizē eleganta baroka laika dāma. Pulksten 17 te skanēs koncerts «No Kurzemes hercoga Pētera Bīrona laikiem…» (muzicēs pianiste Jautrīte Putniņa, flautiste Ilona Meija un čellists Ivars Bezprozvanovs), bet ekskluzīvo akcentu visa festivāla norisēs veidos uzvedums «Pastorāles» pulksten 20: G.F.Hendeļa opera «Aciss un Galatja», kas ar Māra Kupča un orķestra «Collegium Musicum Riga» gādību jau reiz skanējusi Senās mūzikas festivālā, šogad pirmoreiz Austrumeiropā izskanēs Mocarta instrumentācijā. Šo muzikālo drāmu caurvīs V.A.Mocarta balets «Mazie nieciņi» horeogrāfes Gunas Ezermales iestudējumā.
