«Mercedes», «Renault» un «Iveco» – nu skaidrs, ka tās ir automašīnas! To zina visi.
“Mercedes”, “Renault” un “Iveco” – nu skaidrs, ka tās ir automašīnas! To zina visi. Bet tikai retais iedomāsies, ka arī Jelgavai ir sava loma to tapšanā: jau trešo gadu mūsu pilsētas pievārtē tiek ražoti izpūtēji pasaules lielākajām smago automašīnu ražotājkompānijām.
Ierodoties Rubeņu ceļā 58, pārņem izjūta, ka esi nokļuvis īstā tehnoloģiskā parkā, jo tur savu mājvietu atradušas daudzu slavenu firmu pārstāvniecības un ražotnes. Dānijas uzņēmums “Dinex” tur ražo smago automašīnu un mikroautobusu izpūtēju sistēmas un to komplektējošās detaļas rezerves daļu tirgum un ir vienīgais šāda tipa uzņēmums Eiropā. Deviņdesmito gadu sākumā dāņi meklēja iespējas, kā paplašināt ražošanu, jo pieprasījums pēc šāda veida izstrādājumiem ir milzīgs. Tobrīd bija jāizvēlas starp Lietuvu un Latviju. Labāks šķitis Jelgavas metālapstrādes firmas “Resurss” piedāvājums – cehā bija ļoti labi saglabātas ražošanas telpas, pilnīgā darba kārtībā bija metālapstrādes darbgaldi un preses.
Par darbības iesākumu stāsta “Dinex Latvia” izpilddirektors Raivis Zabis: “Dānijas kompānijas kopuzņēmums Latvijā tika reģistrēts pirms četriem gadiem, bet vēl viens gads pagāja, līdz varēja sākt izpūtēju ražošanu. 15. decembrī paiet pilni trīs gadi, kopš Jelgavā sākām ražot izpūtējus. Esam Latvijā reģistrēts uzņēmums, tas nozīmē, ka šeit tiek maksāti visi nodokļi.
Šā gada plānotais apgrozījums ir gandrīz 2,2 miljoni latu. Peļņas šogad vēl nebūs, jo iepriekšējos gados ražošanā un infrastruktūras sakārtošanā ieguldīti 800 tūkstoši latu,” skaidro R.Zabis.
Vajadzējis iepirkt arī specializētus darbgaldus un iekārtas. Viņš atceras, ka darbu sākumā temperatūra cehā nav daudz atšķīrusies no āra temperatūras, tāpēc cēluši savu katlumāju. Tās saražoto siltumu tagad izmanto arī kaimiņu uzņēmumi. Gādājot par darbiniekiem, iekārtotas ģērbtuves, dušas un arī ēdnīca. Par to izpilddirektors runā ar īpašu lepnumu, jo pie viņiem pusdienot nāk visi tuvīno uzņēmumu darbinieki.
Ražošana sākta ar pusfabrikātiem, ko veda no Dānijas, Jelgavā tos tikai sametināja. Toties tagad pie mums ved vien metāla loksnes un atsevišķas specifiskas sagatavju detaļas, kuru izgatavošanai būtu nepieciešami speciāli un ļoti dārgi darbgaldi.
R.Zabis: “Ražošanu sākām ar 29 darbiniekiem, tagad pie mums strādā jau 120 un darbs tiek organizēts divās maiņās.” Pieprasījums pēc jelgavnieku produkcijas esot tik liels, ka nākamajā gadā strādājošo skaitu vajadzēs palielināt vismaz par sešdesmit. Bet tieši tas izpilddirektorā vieš bažas – izrādās, ka Jelgavā trūkst strādnieku.
Izpilddirektors stāsta, ka vidējā alga strādniekiem rūpnīcā ir 250 latu. Uzņēmums par viņiem maksā visus nodokļus, arī sociālo. Turklāt strādnieki ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem. Taču izrādās, ka runas par Jelgavu kā brīva darbaspēka pilsētu ir vairāk mīts nekā patiesība. Kopš lielo mašīnbūves uzņēmumu sabrukuma visi labākie strādnieki darbu ir jau atraduši. Turklāt darba devēji cenšas savus labākos darbiniekus paturēt. “Problēmas ar kvalificētu darbaspēku ir visiem tehniska profila uzņēmumiem. Trūkst gan kvalificētu inženieru, gan strādnieku. Bet pēc gadiem desmit, kad pensijā dosies tagadējā darba ņēmēju paaudze, darbaspēka tirgū var veidoties vakuums,” uzskata R.Zabis.
Gādājot par nākotni, pirms pāris mēnešiem viņi kopā ar vairākiem citiem uzņēmumiem atvēra paši savu skolu, un pirms nedēļas to beidza pirmie četri augsti kvalificēti metinātāji. Tomēr direktors uzskata, ka vairāk uzmanības tehnisko speciālistu sagatavošanā jāpievērš arī valstij. Citādi var pienākt brīdis, kad jaunatvērtās ražotnes sāks vienkārši pārpirkt labākos darbiniekus.
Uz jautājumu, kas uzņēmumu sagaida pēc nākamā gada 1. maija, kad Latvija būs pilntiesīga ES dalībvalsts, R.Zabis atbild tā: “Esam kopuzņēmums, kura produkcija ir ļoti pieprasīta, tāpēc par savu nākotni bažu mums nav. Kamēr pastāvēs automašīnu rezerves daļu tirgus, pastāvēsim arī mēs. Tuvākajos gados ražosim produkciju Eiropai un bijušajām Padomju Savienības republikām. Jau tagad, izmantojot valodas un vietējā tirgus specifikas zināšanas, strādājam austrumu virzienā. Rietumu tirgus ir tik liels, cik ir, bet austrumos redzam attīstību. Mēs pazīstam viņu mentalitāti, un mums nav vajadzīgs tulks.” Pēc vadītāja domām, ieguvums būs arī muitas procedūru vienkāršošana.
Uz jautājumu par sadarbību ar Ozolnieku novada un Jelgavas pilsētas pašvaldību, R.Zabis smaida. Viņš atzīst, ka līdz šim bijusi mierīga līdzāspastāvēšana. Ir atrisināts ūdenspiegādes jautājums, remontēti pievedceļi, tomēr, kā direktors uzsver, uzņēmumā strādā daudzi jelgavnieki un pilsētai tiek maksāti nodokļi, tāpēc pilsēta varētu nākt vairāk pretī, piemēram, nodrošinot labāku autobusu satiksmi. “Galu galā šajā industriālajā saliņā Jelgavas pievārtē strādā vairāk nekā pustūkstotis cilvēku,” tā R.Zabis.
SIA “Dinex Latvia” šogad atvērusi ēdināšanas uzņēmumu. Apmeklētāji atzinīgi novērtējuši gan interjeru, gan cenas, gan pavāres Ivetas Sausās gatavotās maltītes.
***
Raivis Zabis
30 gadu vecs,
dzimtās mājas Liepājas rajona Vērgalē,
tēvs – atslēdznieks,
māte – medmāsa;
1991. gadā sāktas studijas LLU Lauksaimniecības fakultātē,
no 1993. Līdz 1995. gadam sociālo zinātņu studijas Vācijā,
2000. gadā pabeigtas ekonomikas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē;
bijis akciju sabiedrības “Kurzemes piens” valdes priekšsēdētājs,
“Dinex Latvia” izpilddirektors,
Latvijas Jauno uzņēmēju palātas biedrs (no 2004. gada – viceprezidents);
vaļasprieks – opera, rozes.
