Ārsti un farmaceiti vērtē e-veselību
Sākot lietot obligāto e-veselības sistēmu, ārstniecības iestādes un aptiekas visā Latvijā novērojušas sistēmas darbības traucējumus. Izņēmums nav arī Jelgava. “Zemgales Ziņu” aptaujātie ārsti, medmāsas, poliklīniku vadītāji un farmaceiti gan kritizēja e-veselību, veltot tai tādus vārdus kā “galīgi garām”, “nepilnīga” vai “nepilnvērtīga”, gan atzina, ka kļūmes novērstas un tagad sistēma darbojas labi.
Poliklīnikā haosa vairs nav
“Jau vakar (3. janvārī) bija labāk, un šodien (4. janvārī) sistēma strādā raiti – izrakstītās receptes, kas vakar bija “uzkārušās”, šorīt aizgāja. Tagad mums nav iebildumu – receptes iet labi –, lielākas problēmas bija ar darba nespējas lapām. Domāju, ļoti daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka, viņa sagatavotības līmeņa un “draudzības ar tehniku”. Pēc poliklīnikas IT speciālista ziņotā, 20 procentos gadījumu kļūmēs bija vainojami paši lietotāji, 25–35 procentos tā bija mūsu iekšējās sistēmas, caur kuru pieslēdzamies lielajai sistēmai, vaina, bet pārējos gadījumos “kārās” lielā sistēma,” atzina SIA “Jelgavas poliklīnika” valdes locekle Gunta Arnīte, kura iepriekš medijiem bija sacījusi, ka e-sistēmas darbības pirmajā dienā poliklīnikā valdījis haoss.
Arī poliklīnikā strādājošās Pils Baltās aptiekas (“Benu aptieka” franšīze) farmaceite Laila atzina, ka pirmajā dienā radušās problēmas, jo sistēma “nobrukusi” visā valstī, bet tie bijuši īslaicīgi traucējumi: “Tagad viss kārtībā. Datoristi sataisīja. Sistēma “aizgāja” jau 3. janvārī.“
Gatavojāmies, bet vienalga neiet
Arī SIA “Zemgales veselības centrs” (ZVC) valdes priekšsēdētāja Mārīte Sproģe apgalvoja, ka vairs īpašu grūtību nav, bet pirmajā dienā gan nevarēja izrakstīt slimības lapas. Valdes loceklis Gundars Prolis papildināja, ka ZVC ar e-veselību sācis strādāt jau pagājušā gada novembrī.
“Bijām gatavi, sakārtojām IT jomu, lielu naudu investējām informācijas tehnoloģijās, taču novērojam, ka sistēma darbojas ar traucējumiem. Ir mirkļi, kad nevaram pieslēgties, tā apstājas. Darba nespējas lapas nevarējām izrakstīt trīs dienas, bet tas jāizdara piecu dienu laikā. Jau sākām uztraukties.
Kad sistēma “uzkaras”, neko nevar izdarīt un ārstiem jāsēž pēc darba. Sistēma nedarbojas pilnvērtīgi, lai gan esam izdarījuši visu iespējamo. Mūsu darbinieki piedalījās Nacionālā veselības dienesta rīkotajās bezmaksas mācībās, viņus mācīja arī vietējās sistēmas “Ārstu birojs” pārstāvji, un par to maksājām lielu naudu. Ārsti jau māk taustiņus saspiest, problēmas ir ar pašu e-veselības sistēmu,” sacīja G.Prolis.
“Galīgi garām – tā vienā vārdā varētu teikt. Sistēma te iet, te neiet. Tā nav pilnīga, un tas, ko televīzijā rāda un stāsta, ir taisnība,” kodolīgi izteicās ZVC telpās strādājošās ģimenes ārstes Ilzes Rudko māsiņa. Pati ārste savu viedokli paust atteicās.
Ārsti cīnās, pacienti gaida
Ģimenes ārste Anda Zīle, kura pieņem Raiņa ielā 42, medicīnas sabiedrības “Optima 1” telpās, pastāstīja, ka sistēma strādā lēni – tikai griežas un griežas… “Slimības lapas iet labi, receptes – daudz lēnāk. Receptes izrakstīšanai sistēmā paredzēta viena minūte, bet tajā ir jāiet atkārtoti, un tad jau tas prasa 15–20 minūtes. Pa to laiku cilvēki sēž rindā aiz durvīm un gaida vai arī mēs viņiem zvanām, kad recepte ir gatava. Sistēma ir vajadzīga, pašlaik diemžēl tā ārsta darbu neatvieglo, bet traucē,” klāstīja A.Zīle.
Ģimenes ārste Ērika Borisova, kura pacientus pieņem Rīgas ielā 20c, piekrīt – viņai problēmas bijušas tāpat kā citiem ārstiem – pirmajā dienā “īsts trakums”, lai gan ar sistēmu sākts strādāt laikus.
“Sākām jau novembrī, decembrī. Izmantojam savu programmu, kuru tās izstrādātājs bija sagatavojis. Ar to pārsūtām slimības lapas un receptes. Mēģinājām strādāt pa tiešo e-veselībā, bet tad iet lēnāk – griežas un jāgaida –, kad ejam caur savu programmu, viss notiek ātri un raiti. Pašlaik sistēma darbojas normāli, bet dažas opcijas nav pieejamas, piemēram, medicīnas preces stomas pacientiem e- veselībā nevar izrakstīt. Neko sliktu un arī neko labu par sistēmu nevaru teikt. Gribētu, lai ar to varētu strādāt ātrāk. Ieviest jau sen vajadzēja,” uzskata Ē.Borisova.
Mediķi kļūst par datorspeciālistiem
Ķirurģes Anitas Stankus doktorāta medmāsa Nellija Ščerbaka atzina, ka pamatā viss ir skaidrs, bet ejot grūti – sistēmā nav varēts ieiet ne caur “Mozilla Firefox”, ne caur “Google Chrome” interneta pārlūkprogrammu, 3. janvārī tas izdevies caur “Internet Explorer”. Lai saņemtu palīdzību, nav iespējams sazvanīt e-sistēmas atbalsta dienestu. Kad tas beidzot izdodas, tiek solīts atzvanīt. Paiet divas dienas, bet neviens tā arī nezvana, problēmas izklāsta māsiņa.
Terapeits ģimenes ārsts Ainis Dzalbs no Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes e-veselību lieto kopš pagājušā gada novembra, decembra, ir mācījies un izmanto savu lokālo programmu, kas ir tiešsaistē ar e-veselību. Pirmajā dienā gājis ļoti grūti, bet vēlāk ar savu programmu – visumā labi, taču, pamēģinot pa tiešo, pieņemšanas laiki tiek kavēti 15 minūšu robežās. Ārsts ar jauno sistēmu jau esot apradis, taču ievērojis ko citu: “Vairāk jūtos kā biroja darbinieks un datorspeciālists. Esmu pārvērties par administratoru, kas tikai raksta un drukā. Es vairs nenodarbojos ar ārstniecisko darbu, bet strādāju mākslīgā, virtuālā, ar pacientu nesaistītā vidē. Kad tur visu esmu izdarījis, tikai tad pamanu, ka kabinetā sēž pacients, un kontakts ar viņu pārsvarā notiek, vien sasveicinoties un atvadoties. Mana prioritāte tagad ir datorvide, nevis pacients ar savām sūdzībām. Medicīnai tas nav raksturīgi. Tāds darbs nesagādā prieku, jūties truls, tas ir neinteresanti. Tas ir stresains, komplicēts, laikietilpīgs un ne uz pacientu vērsts darbs. Sistēma ārsta darbu pilnīgi neatvieglo,” savu pārliecību pauž A.Dzalbs.
“a. Apotheka” Jelgavā, Sudrabu Edžus ielā, ar e-receptēm sākusi strādāt pagājušā gada novembrī un decembrī, kad ārsti sākuši tās izrakstīt, stāsta aptiekas farmaceite Irēna Berļizeva.
“Lai gan rit jau trešā diena, kopš Latvijā oficiāli ieviesta e-veselība, gadās, ka cilvēks atnāk pēc zālēm, bet līdz mums recepte vēl nav nonākusi. Tad mēs zvanām ārstam vai arī cilvēks iet pie ārsta otrreiz,” savos novērojumos dalās farmaceite, piebilstot, ka tā ir sistēmas tehniska problēma, jo jāgaida ilgi, nav jaudīgi serveri. Viņai priekšā paliela kaudze ar papīra receptēm – tās joprojām tiek pieņemtas.
Uzziņai
◆ No 2018. gada 1. janvāra Latvijā uzsākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana. Tā paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina – ja nepieciešams izrakstīt recepti, bet tas nav iespējams sistēmas tehnisku traucējumu dēļ, ārsts ir tiesīgs to izrakstīt papīra formā. Šīs receptes elektronizēšanu jeb ievadi e-veselības sistēmā veiks aptiekā, tiklīdz tas būs iespējams.
◆ Savukārt, ja nepieciešams atvērt darbnespējas lapu, bet tas nav iespējams sistēmas tehnisku traucējumu dēļ, ārsts veic atzīmi par tehniskajiem traucējumiem pacienta medicīniskajā dokumentācijā un atver e-darbnespējas lapu nākamo piecu darba dienu laikā, norādot e-veselības sistēmā darbnespējas perioda pirmo dienu
Vai cits cilvēks var iegādāties man izrakstītos e-receptes medikamentus?
Jā, var! Lai iegādātos citam cilvēkam izrakstītas e-receptes zāles, piemēram, radiniekam vai kaimiņam, aptiekā: 1) jānosauc vai jāuzrāda e-receptes ID numurs (redzams e-veselībā ārstam un pacientam, var būt izdrukāts no e-veselības sistēmas, kā attēls telefonā u.c.); 2) jānosauc pacienta vārds, uzvārds; 3) jāuzrāda sava pase vai personas apliecība.
Pērkot e-receptes zāles nepilngadīgam bērnam, e-receptes ID numurs nav jānosauc (medikamentus var iegādāties viens no vecākiem vai aizbildnis, uzrādot savu pasi vai personas apliecību un nosaucot bērna vārdu, uzvārdu).
Vai e-receptes medikamentus var iegādāties pa daļām?
Izmantojot parasto e-recepti (zilā krāsā), pacients var iegādāties medikamentus pa daļām vienā vai vairākās aptiekās, jo farmaceits e-veselības sistēmā redzēs atlikušo medikamentu daudzumu. Savukārt kompensējamo zāļu e-recepte (rozā krāsā) būs jāizmanto tāpat kā līdz šim – iegādājoties visus medikamentus vienā reizē. Normatīvie akti paredz, ka kompensējamos medikamentus izsniegt pa daļām ir aizliegts.
◆ Lai iedzīvotājiem un speciālistiem būtu iespēja saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, kā arī palīdzību e-veselības lietošanā, tostarp tehnisku sarežģījumu gadījumā, NVD aicina iedzīvotājus un speciālistus sazināties ar e-veselības lietotāju atbalsta dienestu.
Dienesta tālruņi:67803301 (ārstniecības personām un farmaceitiem),67803300 (iedzīvotājiem).
Atbalsta dienests darbojas katru dienu no pulksten 8 līdz 20.Jautājumus iespējams uzdot arī e-pasta formā, rakstot uz [email protected].
◆ Ja ar e-veselības lietotāju atbalsta dienestu nepieciešams konsultēties ārpus norādītā darba laika, arī tādā gadījumā interesenti ir aicināti rakstīt uz norādīto e-pasta adresi, un dienesta speciālisti sazināsies un sniegs palīdzību, tiklīdz atsāksies darba laiks.
◆ Atbalsta dienesta tālrunis nav paaugstinātas maksas. Zvanot no fiksētā vai mobilā tālruņa, zvanītājs maksā atbilstoši sava operatora noteiktajiem tarifiem. Lai noskaidrotu maksu par zvanu, aicinām vērsties pie sava operatora.
No NVD mājaslapas www.eveseliba.gov.lv
