Tādu kā Vilis Ozols («Ziņas», 04.01.2000.), kas uzskata, ka Pīlādža raksti ir «ļauna priecāšanās par mūsu trūkumiem un pilsētas valdības apsaukāšana…», nav daudz. Pīlādzis raksta par to, kas nav zināms mums, tautai, bet ko sen jau vajadzēja atklāt.
Tādu kā Vilis Ozols («Ziņas», 04.01.2000.), kas uzskata, ka Pīlādža raksti ir «ļauna priecāšanās par mūsu trūkumiem un pilsētas valdības apsaukāšana…», nav daudz.
Pīlādzis raksta par to, kas nav zināms mums, tautai, bet ko sen jau vajadzēja atklāt. Iedzīvotājus jau Jelgavā neviens neuzklausa. Vai tiešām V.Ozolam līdzīgie nesaprot, ka mēs, trūcīgie, pensionāri, bezdarbnieki, esam iedzīti izmisumā? Vairs tālāk nav kur iet. Siltumtīklu darbība ir noziedzība. Vismaz vienam cilvēkam ir drosme kaut daļēji atklāt to, kas notiek. Varbūt jūs varat atbildēt, kur palika nauda par silto ūdeni. Kad nav skaitītāja, no cilvēka mēnesī ņem līdz Ls 10, kad to uzliek, mēnesī dzīvoklī var izlietot ūdeni par diviem trim latiem. Tā bija iedzīvotāju apskaitīšana, par kuru vajadzēja izdarīt pārrēķinus, jo maksa taču tika noteikta pēc acumēra. Tāpat – kur paliek tās summas, kas STU ienāk kā soda nauda? Norēķinoties tā tiek atskaitīta vispirms, un parāds par apkuri tā arī nemazinās. Ir taču izdevīgāk atkal iekasēt soda naudu par visu nesamaksāto summu! Sodīti taču tiekam mēs, STU monstra parādnieki.
Žēl, ka V.Ozols nesaprot cilvēkus, kas atrodas pilnīgā atkarībā no Siltumtīklu «labestības» draudiem – «nodosim tiesā un izliksim no dzīvokļa». Iesaku painteresēties, kā mēs dzīvojam un jūtamies. Esam šeit dzimuši, auguši, strādājuši, bet tagad saņemam tik «lielu» pensiju, ka tās nepietiek pat Siltumtīklu rēķinu apmaksai. Izmisums. Tā ir Domes politika. Jā, tauta ir «dzeguze badā».
Varbūt jūs varat dot «lietderīgu, objektīvu, konstruktīvu» padomu, lai cilvēkiem atrastos vieta dzīvokļos, nevis uz ielas? Lai nav jājūtas kā pasaules noziedzniekiem, jo esam parādā, tādēļ, ka nav iespēju, nav ienākumu, lai par visu samaksātu.
Lidija Krūkle, Jelgavā
