Kad, pavasarim atnākot, Jelgavas Tautas gleznošanas studijas dalībnieki rīko savu Mākslas dienu norisēm pieskaņoto ikgadējo izstādi, tās vadītāji Ivars Klaperis un Anda Kalniņa sarēķinājuši, ka šogad studija svin sešdesmitgadi, tāpēc ne par kādu ikdienību nevar būt ne runas.
Pirmie 15–20 entuziasti mākslinieku Hugo Jakobi un Pāvila Lūciņa vadībā sāka gleznot 1956. gadā, tātad 2016. gadu pamatoti var uzskatīt par Jelgavas Tautas gleznošanas studijas 60. jubilejas gadu. Kad studija no sākotnējās mītnes muzejā 20. gadsimta 70. gados pārcēlās uz pilsētas kultūras namu, to divus gadus vadīja Silvija Meškone, bet no 1976. līdz 1983. gadam – akvarelists Visvaldis Garokalns. Kopš 1983. gada rūpi par studiju uzņēmies gleznotājs I.Klaperis. Pašam nemanot, izdevies kļūt par ilggadējāko vadītāju studijas vēsturē.
Divatā – vieglāk
Nodarbības I.Klaperis vada divreiz nedēļā, bet nu jau gandrīz desmit gadu ar studistiem strādā arī māksliniece A.Kalniņa. Labākais no paveiktā regulāri tiek nodots skatītāju vērtējumam. Arī pašreiz studistu darbi skatāmi Jelgavas kultūras nama foajē pie garderobes, bet I.Klaperi «Ziņām» vakar izdevās sastapt, iekārtojot darbus otrā stāva foajē, un tie mākslas cienītāju vērtējumam tiks nodoti šodien. «Tā kā pašreiz Anda Kalniņa ir nelielā prombūtnē, nolēmām izstādes oficiālās atklāšanas svinības rīkot nedaudz vēlāk, pēc viņas atgriešanās – svētki taču jāsvin visiem kopā,» prāto I.Klaperis, «bet darbus jau izstādījām publiskai apskatei – mūsu studijā rosās tādi meistari, ka grēks gleznas turēt darbnīcā aiz atslēgas.»
Tā kā studijai paliek 60 gadu, lietpratēju vērtējumam nodoti gan paši jaunākie, gan labākie no pēdējos gados tapušajiem darbiem. Tikpat plaša arī mākslinieku amplitūda – no jauniešiem līdz pieredzējušiem vecmeistariem.
Mātes un meitas sarunas
Tautas gleznošanas studijas dalībnieces ir arī Valda Kronberga un Maija Meiere. Māte un meita savas gleznas izstādījušas kultūras nama Lielajā foajē. «Beidzot vidusskolu, klases audzinātājs raksturojumā ierakstīja ieteikumu turpināt studijas saistībā ar mākslu. Toreiz laukos nebija tādu iespēju, neuzdrošinājos! Mana profesija saistījās ar sociālajām zinātnēm un LLU. Aizejot pensijā, nolēmu pamudināt meitu Maiju, pamēģināt arī pati paņemt otu un nostāties pie molberta,» stāsta V.Kronberga.
Savukārt M.Meiere atceras savu pirmo zīmēšanas skolotāju Ausmu Krūmiņu, braucienus uz zīmēšanas olimpiādēm galvaspilsētā kopā ar skolotāju Marutu Landaus un zīmēšanas mācības Jelgavas kultūras namā pie Ulda Rogas. Izvēloties starp karjeru un ģimeni, priekšroka dota ģimenei, tomēr pavisam bez mākslas nav iespējams, tāpēc Tautas gleznošanas studija bijusi īstā izvēle.
Kaut mātes un meitas darbos, ja labi ieskatās, jūtamas radnieciskās saites, tomēr abu rokraksti ir atšķirīgi – cita paaudze un citas gleznieciskās intereses. Jo interesantāk skatītājiem, kam dota iespēja salīdzināt.
