“Latviešu un lietuviešu tautas savā garā ir neatkarīgas. Lai kas mūs spiestu, mēs vienalga cenšamies savu patību, savu garu parādīt,” Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī atklājot izstādi “Simboli un zīmes Julijas Daniļauskienes papīrgriezumos”, sacīja Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis.
Latviešiem sveši
Lai gan radušies austrumos un vēlāk izplatījušies pa visu pasauli, papīrgriezumi Latvijas mākslā ir sveši. Lietuvā ar tiem sāka nodarboties 16. gadsimtā, tos izmantoja mājas greznošanā. “Kad tikām uzaicināti ar savu ieguldījumu piedalīties Baltu vienības dienā, uzreiz iedomājāmies par Juliju Daniļauskieni,” stāsta Šauļu Aušras muzeja direktora vietniece Virginija Šukščiene. “Tam bija trīs iemesli. Pirmkārt, Julijas Daniļauskienes darbos izmantotās zīmes un simboli ir baltiski un mūs vieno. Taču mūs šķir viņas daiļrades forma – papīrgriezumi. Treškārt, šogad mūsu valstis svin simtgadi. Daniļauskiene ir ne tikai māksliniece, bet pirmkārt cilvēks, ar kuras dzīvi varam izstāstīt Lietuvas simtgades vēsturi. Viņas vecaistēvs Vladislovs Putvinskis bija viens no patriotiskās organizācijas “Lietuvas strēlnieki” dibinātājiem un mācījās Jelgavas ģimnāzijā. Tēvs (Stasis Pūtvis) bija lauksaimniecības ministrs, bet mamma (Darija Zubovaite-Pūtviene) cēlusies no Lietuvā un Latvijā slavenās grāfu Zubovu dzimtas. Daniļauskienes dzimta pārdzīvoja izsūtījumu, grūtības, un viņas daiļrade dzima tieši Sibīrijā. Šobrīd viņas radošais mantojums tiek glabāts Šauļu Aušras muzejā, un paldies mākslinieces meitām par uzticēšanos. Rūpējamies, lai ar Julijas Daniļauskienes daiļradi iepazītos gan lietuvieši, gan nu arī latvieši,” tā V.Šukščiene.Izstādes atklāšanā klāt bija arī mākslinieces meitas Viktorija un Giedre. Viktorija Daniļauskaite atminējās, ka pēc atgriešanās no Sibīrijas ģimene dzīvojusi Panevēžas rajonā netālu no Biržiem, un viņai prātā palicis, ka tēvs no Siguldas pārvedis turienes tradicionālos spieķus, kas šķituši kā brīnums. V. Daniļauskaite piebilda, ka mammas vecaistēvs mācību laikā Jelgavā dzīvojis kopā ar savu mammu un pārējiem viņas bērniem, viņa šeit arī mirusi un apglabāta. “Mums, baltu tautām, vairāk jābiedrojas – kultūra un simbolika ir tas, kas mūs tuvina,” teic Viktorija, kura arī darbojas mākslā.
Darbi skatīti 40 izstādēs
J.Daniļauskiene (1926–2009) bija lietuviešu tautas daiļamatniece, starptautisku atzinību guvusi papīrgriezumu meistare. Viņas tēvs 1940. gadā apcietināts, miris cietumā, māte ar divām meitām un dēlu 1941. gadā izsūtīta uz Sibīriju. J. Daniļauskiene Lietuvā atgriezās 1956. gadā ar trim meitām un vīru etnogrāfu Antanu Daniļausku, kurš atbalstīja sievas daiļradi un iesaistījās tās popularizēšanā. Ar J. Daniļauskienes vārdu saistītas piemirstas, taču 19.–20. gadsimta sākumā lietuviešu sadzīvē itin iecienītas pašizpausmes – papīrgriezumu – uzplaukuma laiks.J.Daniļauskienes papīrgriezumi ir specifisks mūsdienu tautas mākslas grafikas paveids. Viņas daiļrades pamatavoti – tautas lietišķā māksla, daba un pašas iekšējā pasaule. Daudz iedvesmas smēlās tautas arhitektūrā, mēbeļu dekoru detaļās, iedziļinājās keramikas, metālkalumu, kokgriezumu, Lieldienu olu, audumu rakstos, folklorā. Pirmo izstādi sarīkoja 1964. gadā, pavisam viņas darbi bijuši skatāmi vairāk nekā 40 personālizstādēs. Šajā izstādē eksponētie darbi ir ornamentiskas zīmju struktūras, saistītas ar seno Lietuvas kultūru un tautas garu. Izstāde Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī skatāma līdz 31. oktobrim.
