Jelgavas tautas mākslas kolektīvus no nākamā gada finansēs kā sabiedriskas organizācijas.
Jelgavas tautas mākslas kolektīvus no nākamā gada finansēs kā sabiedriskas organizācijas.
Katra jauninājuma dzīvotspējas izvērtēšanai vajadzīgs laiks, tāpēc saprotamas ir aizdomas, ar kādām līdz šim uztvertas arī reformas Jelgavas kultūras institūcijās un finansēšanas kārtībā. Sevišķi miglaina nākotne, protams, šķiet, ja jauno pieeju ieviešanā nav priekšgājēju piemēra, uz ko paskatīties no malas, un jāpietiek ar jauninājumu autoru apsvērumu izklāstu.
Atziņa, ka sezonas vērtējuma punktu pārvēršanās dotācijā pamato tā vai cita atbalstīšanas lietderīgumu un stimulē pašdarbnieku ieinteresētību piedalīties pilsētas, valsts un starptautiskajā kultūras dzīvē, guvusi ievērību gan Rīgā, gan citur Latvijā. Taču deviņdesmito gadu beigās, kad Jelgavā pirmoreiz valstī pēc Domes izpilddirektora Gunāra Kurloviča iniciatīvas punktu sistēmu ieviesa tautas mākslai paredzētās dotācijas sadalē, iecere sastapa gan vietējo kultūras darbinieku, gan Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centra atturīgu attieksmi.
Nesenākā atmiņā ir daudzu kultūras darbinieku paustā neziņa par savu nākotni pēc atsevišķo iestāžu nomaiņas ar vienotu pilsētas kultūras aģentūru. Pēc pusotra gada var vērtēt pilsētas kultūras dzīves centralizētas koordinācijas attaisnošanos gan vienota sarīkojumu kalendāra veidošanā, gan līdzekļu izmantošanas efektivitātē.
Tagad pēc audita darba grupas iniciatīvas pieņemts jauns pilsētas pašdarbnieku subsidēšanas kārtības modelis, kas līdz gada beigām jāizstrādā detalizēti. Pārmaiņām gatavoties kolektīvu vadītājus aģentūras «Kultūra» sezonas atklāšanas sapulcē aicināja iestādes direktors Mintauts Buškevics, iepazīstinot ar audita darba grupas sanāksmē pieņemto ieteikumu pilsētas tautas mākslas kolektīviem līdz Jaunajam gadam reģistrēties kā sabiedriskām organizācijām.
Lēmumam ir rekomendējošs raksturs, taču, kā piebilst Gunārs Kurlovičs, tiem, kas ieteikumu nebūs ņēmuši vērā un arī nākamgad kā sabiedriskas organizācijas nereģistrēsies Domes noteiktajā papildu termiņā, saņemt finansējumu būs problemātiski, jo šie kolektīvi neatbildīs jaunajai finansēšanas kārtībai.
Izmaiņas neskar punktu ranžēšanas principu, kas turpinās darboties tāpat kā līdz šim. Jaunās ieceres uzdevums ir līdzšinējo finansēšanas kārtību vienkāršot un padarīt juridiski korektu.
Pēdējā problēma atrisināsies, kolektīvam iegūstot juridiskas personas statusu (lielas problēmas ar finansiālā atbalsta noformēšanu pašvaldībai līdz šim sagādājis tas, ka kolektīvs, Gunāra Kurloviča vārdiem, ir «juridiski nefiksēta vienība», kālab bijuši piemēram gadījumi, kad kolektīva vadītājam kā fiziskai personai jāpārskaita vairāki desmiti tūkstošu latu). Jaunais statuss ieviesīs skaidrību arī izmantoto tērpu un inventāra īpašumtiesībās (līdz šim, piemēram, koru vai deju kolektīvu tērpi, kas darināti par dotāciju līdzekļiem, varēja piederēt vienīgi aģentūrai «Kultūra»).
Kolektīvam tātad, pirmkārt, jāreģistrējas kā sabiedriskai organizācijai, otrkārt, jāatver konts, kurā tiks ieskaitītas gan pašvaldības subsīdijas, gan ziedojumi. Uz ziedojumiem, bez kuru piesaistīšanas neiztiek neviens vērienīgāks sarīkojums, attiecas saglabātā likuma norma, kas padara ziedošanu izdevīgu: pēc pirmā gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā kolektīvam ir tiesības pieprasīt nodokļu atlaides ziedotājiem. Tas, ka ziedojumi kontā nonāks bez pašvaldības starpniecības, vērtējams pozitīvi no jau pieminētā juridiskā korektuma viedokļa. Pēc Grāmatvedības likuma, pašvaldības iestādes saņemtie ziedojumi iekļaujami speciālajā budžetā un tērējami pēc īpaši šim nolūkam izstrādāta plāna, kuru, ņemot vērā ziedojumu apmēru neprognozējamību, izveidot nebija iespējams.
Atbildot uz vairāku kolektīvu vadītāju bažām par to, vai grāmatvedība neaizņems tik daudz laika un spēku, ka tam būs vajadzīgs īpašs darbinieks, Domes izpilddirektors, par piemēru minot Jelgavas Latviešu biedrības darbību, uzsver, ka sabiedrisko organizāciju grāmatvedība ir ļoti vienkārša: no žurnāla, kurā reģistrēti izdevumi un ienākumi, jāsagatavo gada pārskats, un nevienā kolektīvā nevajadzētu būt problēmām atrast cilvēku, kas ar šo uzskaiti varētu nodarboties. «Turklāt domājam, ka kultūras iestāžu centrālā grāmatvedība līdzšinējos pienākumus varētu turpināt – vajadzības gadījumā palīdzēt pašdarbniekiem finanšu noformēšanā tāpat kā līdz šim. Neatsakāmies no saviem kolektīviem, bet gribam tos legalizēt, vairot to patstāvību un stabilitāti, ko kolektīvam dod iespēja uzstāties kā juridiskai personai.»
Pēc sabiedrisko organizāciju principa jau gandrīz desmit gadu Latvijā darbojas sporta organizācijas. Tāds statuss ir arī skolu atbalstam izveidotajiem sabiedriskajiem fondiem.
Piemērs tautas mākslas kolektīva ilggadējai darbībai juridiskas personas statusā Jelgavā ir Alunāna teātris, kas kopš 1996. gada pastāv kā bezpeļņas SIA (pēc jaunajām Komerclikuma prasībām, kas bezpeļņas SIA pastāvēšanu nepieļauj, statusu acīmredzot vajadzēs manīt). No sabiedriskas organizācijas, kas nav uzņēmums, SIA atšķir sarežģītāka grāmatvedība, detalizētākas prasības nododamo atskaišu ziņā. SIA statusa iegūšana bijusi formalitāte – nosaukuma maiņa, jo arī studijai (kā teātri sauca līdz deviņdesmito gadu vidum) bijusi no kultūras nama neatkarīga lietvedība. Tās pamats savukārt meklējams astoņdesmito gadu beigās kaltajos profesionāla teātra izveides plānos, kas līdz ar neatkarības atgūšanu un Jelgavas saimnieciskās dzīves pagrimumu aizgāja nebūtībā.
Kā statusa pozitīvo pusi teātra direktors Arvīds Matisons min jau pieminēto skaidrību tērpu un inventāra īpašumtiesībās un vismaz teorētisku iespēju reiz baudīt finansiālu patstāvīgumu. Par cēloni tam, ka ar peļņu nevienu SIA pastāvēšanas gadu teātris nav darbojies un tālab arvien bijis atkarīgs no pašvaldības dotācijas un valsts mērķdotācijas, Arvīds Matisons atzīst kopš deviņdesmitajiem gadiem piedzīvoto izrāžu apmeklētības krasu samazināšanos. «Taču vienmēr esmu teicis – ja publika mūs lutinātu tā kā agrāk, mēs darbotos ar peļņu,» ir pārliecināts SIA direktors.
