Jau atkal ziņās lasām valdības paziņojumu – Latvijā vidējā alga ir pietiekami augsta, tādēļ no 2017. gada neto algas samazināsies. Vai nebūtu gana valstij turēt tautiešus kalpu lomā, maksājot ES zemākās algas un turot minimālos izdzīvošanas apstākļos?
Lai Latvijā celtu dzīves līmeni, galvenajai prioritātei jābūt tautsaimniecībai. Tikai tā tiks radītas darba vietas un valsts budžetā līdz ar nodokļiem ieplūdīs vairāk naudas, lai varētu celt pensijas, kā arī algas skolotājiem, policistiem un citu profesiju pārstāvjiem. Un tad arī Latvijā beidzot uzlabosies demogrāfiskā situācija.
Gana iztapt Eiropas bosiem! Valsts nauda jānovirza jaunu darba vietu radīšanai tautsaimniecībā. Lūk, kas, mūsuprāt, ir jādara, lai Latvijā attīstītu tautsaimniecību.
Pirmkārt, jārada sistēma, lai valsts vadītāji būtu atkarīgi no iedzīvotāju labklājības, lai ikviens tautas kalps būtu patiesi ieinteresēts veicināt tautsaimniecības attīstību. Piemēram, šobrīd Ministru prezidenta atalgojums ir ap 2000 eiro, un tas ir nemainīgs – neatkarīgi no tā, vai valsts iedzīvotāju labklājība pasliktinās vai uzlabojas. Būtu tikai likumsakarīgi, ja cilvēki, kas vada valsti, attīsta tautsaimniecību, veicina ārzemēs strādājošo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, palielina budžeta ieņēmumus, neceļot nodokļus, sekmē eksportu un panāk, ka Latvijā iedzīvotāju vidējā alga ir līdzvērtīga Eiropas vidējai algai, saņemtu miljonus, kā tas ir, piemēram, valsts vadītājiem Singapūrā – valstī, kur ir viens no pasaulē augstākajiem dzīves līmeņiem. Taču, ja Latvijā valsts vadītāji to nespēj panākt, piedodiet, viņi ir pelnījuši tikai minimālo algu.
Otrkārt, valsts pārvaldē jābūt pieredzējušiem un zinošiem vadītājiem, nevis politiskā kompromisa personām. Vadošos amatos jāvirza cilvēki, kas ir pierādījuši, ka spēj vadīt un attīstīt lielus uzņēmumus vai pašvaldības. Latvijā ir bijuši precedenti, kad, ieceļot valsts uzņēmuma vadībā kompetentus speciālistus un ļaujot tiem arī nopelnīt, panīkuši, teju bankrotējuši uzņēmumi īsā laikā strauji attīstījušies. Spilgti piemēri ir uzņēmums «Lattelecom», kā arī banka «Citadele», kas pagājušajā gadā strādāja ar 35 miljonu eiro peļņu.
Treškārt, savlaicīgi, piemēram, gadu iepriekš, jānosaka, ka minimālajai algai Latvijā jābūt 1000 eiro mēnesī, tad uzņēmumi varēs sagatavoties algu pieaugumam un būt konkurētspējīgi iekšējā tirgū. Algu kāpums palielinās apgrozījumu vietējā tirgū un sekmēs vietējo ražotāju attīstību. Eksportējošiem uzņēmumiem valsts var piešķirt nodokļu atlaides.
Ceturtkārt, valstij ikvienam Latvijas iedzīvotājam skaidri jādefinē tautsaimniecības attīstības vīzija. Un valsts vadības modelim jābūt šādam: pamatojoties uz tautsaimniecības attīstības vīziju, Ministru kabinets izstrādā stratēģiju un rīcības programmu, kas ir pamats gan Ministru kabineta darbam un tā vērtējumam, gan valsts budžetam. Nevis tā, kā tas ir pašlaik, kad valsts budžets ir politisko kompromisu tirgus rezultāts.
Piektkārt, jāsamazina valsts pārvalde un tai atvēlētais budžets, jāveic valsts pārvaldes audits, skaidri un gaiši jānosaka valsts pārvaldes funkcijas. Valsts amatpersonām jābūt skaidri definētiem pienākumiem un atbildībai, kā arī iespējai valsts amatpersonas saukt pie kriminālatbildības un piedzīt zaudējumus, kas radīti valstij.
Sestkārt, jāpaaugstina algas, īpaši pedagogiem un tiesībsargājošo institūciju darbiniekiem, līdz vidējam ES valstu algu līmenim. Jo skolotāji veido mūsu nākotnes sabiedrību, bet tiesībsargi rūpējas par mūsu drošību šodien.
Septītkārt, cik vien iespējams, cilvēki jāmudina veidot krājaizdevu sabiedrības, lai Latvijas iedzīvotāju nauda nes labumu tautsaimniecības attīstībai, nevis strādā citu labā.
Astotkārt, jāveicina iedzīvotājos patriotisms, cieņa pret kultūrvēsturiskajām vērtībām, tradīcijām un valodu. Jāatbalsta un jāpateicas iedzīvotājiem, piešķirot valsts apbalvojumus par ieguldījumu valsts attīstībā – tautsaimniecībā, kultūrā, sportā, izglītībā u.c.
Un, devītkārt, jādara viss, lai mūsu Latvijas vārdu un tautsaimniecības produkciju nestu pasaulē.
Lai mums visiem būtu vieglāk un skaistāk dzīvot Latvijā, es aicinu tautiešus atbalstīt cilvēkus, kas spēj paveikt nozīmīgus darbus valsts labā, kam ir drosme rīkoties un uzņemties atbildību, jo bez tautas atbalsta būs ļoti grūti realizēt attīstības plānu uz pārtikušu Latviju.
Tikai mūsu kopīgs darbs spēs nodrošināt Latvijas labklājību. Iedzīvotājiem jāsaprot, ka laimes lācis nenāks, un jāapzinās, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Latviešu tautas un valsts nākotne ir mūsu pašu rokās. ◆
Valdis Kalnozols, uzņēmējs
