Veikalā pieveda visādas partijas – tāds bija meldiņš dažiem pašmāju ekscentriskiem ļautiņiem. Piena partiju, kefīra partiju… «Andele», atkal pievedums…
Veikalā pieveda visādas partijas – tāds bija meldiņš dažiem pašmāju ekscentriskiem ļautiņiem. Piena partiju, kefīra partiju… «Andele», atkal pievedums…
Partiju pievedumi politiskās tautsaimniekošanas karstumā veldzē vairāk par piensaimnieku artavām. Jo ātrums pašlaik ir modē, tikai kopainas aritmētikai jāklibo līdzi.
Nesen Eiropas Savienības komisiju retrospektīvajos ziņojumos par to, kā dzīvojam, nezin kādēļ gadījusies gadiem veca informācija. Tikmēr pie mums valdība (un ne tikai) gan zina uz priekšu «cierēt».
Arī tad, ja šādas perspektīvas, līdzīgi tantei viņpus pagrieziena, liekas kā ministru braucamrīku pārsniegtais ātrums vai daudz pārspriestās krīzes strupceļš, runa tomēr nav par to, vai valdība ir laba vai slikta tādēļ, ka lēmumi tiek pieņemti ātri. Tempi tiešām liecina par nepieciešamību pasteigties, un arī šādas liecības ne valdības, ne opozīcijas gadījumā vienmēr nav gana adekvātas oficiāli paustajām. Jo vairāk, kad rīcībā vienota izpildvara izčākst, tiklīdz potenciālie lēmumi pārlieku tieši skar koalīcijas partiju intereses, piemēram, Ministru kabineta sēdē, «Latvijas kuģniecības» privatizācijas programmu trešo reizi atliekot. Tāpat arī valdības iecerētā Satversmes tiesas (ST) reorganizācija, kas vēl nenozīmē augsti «činavētajiem» iespēju tikt vaļā no konstitucionālās uzraudzības, kā apgalvo ST likvidēšanas pretinieki.
Bet to, ka pa šiem gadiem Šķēle daudz nav mainījies, vairāk par iecerētajiem nepopulārajiem lēmumiem parāda citas pazīmes, kuras nav grūti atcerēties no premjera iepriekšējo divu valdību laikiem. Tiek mēģināts ātri pārkārtot varas mehānismu gan likuma, gan izpildu un tiesu varas attiecībās, gan arī pašas izpildvaras struktūrā, apvienojot atsevišķus ministriju resorus jeb formāli pašas ministrijas, tā faktiski nodrošinot iespējami centralizētas direkcijas paša premjera personā. Tas viss, protams, – ne tik daudz taupības, cik iepriekš gūto atziņu labad. Sak, ne visus lēmumus pieņemsim 81. panta kārtībā. Radikāli tendētai valdībai (vismaz tās kodolam Tautas partijai (TP)) kroņa frontē tomēr rokas ir pa īsām. Īpaši, ja formāli vienotajā koalīcijā saglabājas (kur gan tā paliks: neviens Ventspils naftinieks i’ netaisās bankrotēt, cita lieta, kas un kā «lemburģus» tagad politiski lobē) riska grupa, protams, ne Krištopana vai Godmaņa personā un manierē. Krietni vairāk nekā iekšēji nestabilais «Latvijas ceļš» tie
ir kašķīgie tēvzemieši. Šķiet, viņu
lobijiem un pilnvarniekiem ienesīgākā uzņēmuma kontrolpakete ir pa kabatai ne mazāk kā grieķu «investigatoriem».
Autoritāru ambīciju premjeram netrūkst, bet versijām par varas apvērsuma faktu, kaut kādu bezdeficīta budžeta diktatūras iestāšanos it kā «Ave Lat» parādu dzēšanas un turpmāk autarķijas labad diezin vai notic pat to autori – «Neatkarīgās Cīņas» «lemburģu» maka raisītās mēles demagogi. Tikai opozīcijas populistiski inscenētā Pensiju likuma grozījumu referenduma dēļ valdība nudien var nepastāvēt pat līdz pavasarim.
Iespējams, ka koalīcijas nevēlēšanās šo finansu sistēmā pārtrūkušo, kā izrādās, nozīmīgo ķēdes posmu (sociālo budžetu) laikus sastiķēt ar opozīcijas virtenēm tiešām bija kļūda. Ja tā, TP un divām koalīcijas apakšpartijām ķēdes reakcijas veidā atliek forsētu vai neforsētu, bet bezkompromisa reformu taktika, kas īstenojama, praktizējot iepriekš minētās varaskāres pazīmes. Vai arī TP noturīgais, salīdzinoši augstais (pat gluži nesen) reitings partijas «bosus» suģestējis tik ļoti, ka partijai jau no deklarācijas dienām ir sava vadlīnija sev līdzīgajiem, kura detaļās arī tiek saskaņota kā sava. Teorētiski tas nav slikti, jo stabila valdība neveidojas, kā pagadās vai kā sarunāts, līdzīgi kā Gerkena bodītēs, Ministru kabinetā sagāžot koalīcijai pievestās partijas tuvāk un tālāk letei, tāpat rēķinot valstiski un partejiski svarīgus uzdevumus. Tomēr praktiski izpildvarasvīru publiskās izteiksmes pašlaik vēl pārlieku atgādina vienādojumus ar diviem mainīgajiem, kurus iespējams apmainīt vietām, vienalga, vai saskaita, vai reizina. Īpaši, ja reformu «pievedumam», piemēram, grozījumiem likumā «Par augstāko izglītību» (piens, kefīrs!?), pagaidām nav ne sākuma, ne beigu termiņu.
Par likumformu amorfo saturu vēstošas pazīmes diezin vai saimniecībā noderēs.
