Zigmara Liepiņa opera «Parīzes Dievmātes katedrāle» noteikti ir viens no pašiem varenākajiem šāgada notikumiem Latvijas mūzikas dzīvē.
Zigmara Liepiņa opera «Parīzes Dievmātes katedrāle» noteikti ir viens no pašiem varenākajiem šāgada notikumiem Latvijas mūzikas dzīvē. Tas pelnījis sev vietu vēsturē.
Nav brīnums, ka dažiem šķiet, ka Z.Liepiņš ar savu moderno operu pārspējis dažu labu E.L.Vēbera mūziklu, un, ja tās teksts būtu tulkots arī angļu (ja ne itāļu) valodā, tā ar pienācīgu reklāmu gūtu plašu atzinību pasaulē. Kvazimodo noslēguma dziedājums ārpus Operas nama sienām ir skanējis visvairāk. Ja kāda prātā vai sirdī tas turpina skanēt, šoreiz «Mūzikā» piedāvājam šīs operas daļas tekstu.
Kvazimodo dziedājums «Parīzes Dievmātes katedrālē»
(20. aina, pēc Esmeraldas, viņas mātes un priestera Frolo bojāejas, operas fināls)
Zigmars Liepiņš, Kaspars Dimiters
Mīlestība… Mīlestība…
Kurā pasaulē tā valda?
Šī man atņēmusi visu –
Arī tevi, Esmeralda.
Mīlestība… Mīlestība…
Sākas tur, kur nemirstība.
Sargeņģeli… Sargeņģeli…
Nes uz spārniem mūs kā krustu,
Lai šo mirkli projāmceļā
Mēs viens otram nepazustu.
Esmeralda… Esmeralda…
Pasaulē šai sāpes valda.
Dieva māte… Dieva māte…
Pieņem patvērumā savā –
Mūsu sirdīm īstas laimes
Šajā pasaulē vairs nava.
Patvērums… Patvērums…
Vien pie tevis abiem mums.
