Brīžam auksti, brīžam karsti – tādas sajūtas pārņēma ne vienu vien, uzzinot ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus. Pilnīgi skaidrs – vēl kādu laiku par to runās visi un visur, spriežot par tālāko rīcību, nākotnes norisēm un izmaiņām, kas mūs sagaida.
Auksti laikam nebija ziemas peldētājiem. Ar 22 godalgu birumu jelgavniekiem Driksā noslēdzies pasaules kausa izcīņas 1. posms, kurā piedalījās ap 200 ziemas peldētāju no 17 pasaules valstīm.
Lai sniegotajā novembrī tomēr nenosaltu, noderēs Dobeles novada Bērzes pagasta iedzīvotājas Skaidrītes Bauzes darinātie cimdi. Tik skaisti cimdi silda ne vien ar dzijas biezumu, bet arī ar skaistajiem rakstiem. Skaidrītes kundzes cimdu kolekcija un adītājas stāsts iekļauts japāņu žurnālistes Sanajes Nakatas grāmatā par latviešu cimdu adīšanas tradīcijām un rakstiem. Savukārt Dobeles novada Tūrisma informācijas centrs kundzes cimdus pieteicis kultūras zīmes «Latviskais mantojums» nosaukumam, ko piešķir tiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem un nododot tālāk nākamajām paaudzēm.
Nākamajām paaudzēm savu artavu pavisam noteikti atstājusi Zviedrijā dzīvojošā Valentīne Lasmane, kura Otrajā pasaules karā darbojās nacionālās pretošanās kustībā. Viņai ir arī savs stāsts par latviešu adījumiem Zviedrijā. Kundze intervijā atceras, kā arhitekts Roberts Legzdiņš 1945. gada martā Stokholmā lielajā pilī sarīkoja latviešu etnogrāfisko izstādi – viņam pakās sūtīja tautas tērpus, adītas zeķes. Un izstādi atklājis Zviedrijas princis.
