Sarežģītais un allaž politizētais privatizācijas process Latvijā tuvojas noslēgumam. Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra Aigara Kalvīša ierosinājuma no amata ir atbrīvojis Privatizācijas aģentūras ģerāldirektoru Jāni Nagli.
Sarežģītais un allaž politizētais privatizācijas process Latvijā tuvojas noslēgumam. Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra Aigara Kalvīša ierosinājuma no amata ir atbrīvojis Privatizācijas aģentūras (PA) ģerāldirektoru Jāni Nagli. Lielākajai sabiedrības daļai līdz galam nav skaidri PA vadītāja atbrīvošanas motīvi, turklāt ir izteikti minējumi, ka līdzīgs liktenis var piemeklēt arī Rolandu Tjarvi, Arnoldu Laksu un Andri Kļaviņu. Par šiem un citiem procesiem sarunā ar Modri Sprudzānu skaidrību vieš ekonomikas ministrs A.Kalvītis.
Vismaz daļai sabiedrības sāk rasties priekšstats, ka valdības partijas, iespējams, ir atteikušās no publiskās politikas principiem. Premjers Andris Bērziņš aģentūrai LETA, komentējot valdības sēdi, kurā tika nobalsots par J.Nagļa atbrīvošanu, apgalvoja, ka jūsu minētie iemesli ir tikai iegansts. Ja tas tā, protams, sabiedrību interesē patiesie PA šefa atbrīvošanas motīvi. Cik lielā mērā tie ir balstīti uz profesionāliem kritērijiem un cik – uz politiskiem?
Es gribētu kategoriski noraidīt ministru prezidenta apgalvojumu, ka manis minētie iemesli ir tikai iegansts. Ar Nagļa kungu man jāstrādā kopā, un viņš ir manas pārraudzības iestādes vadītājs. Visvairāk J.Naglim varu pārmest to, ka pēdējā laikā viņš pārāk lielu atbildību uzņēmās pats, pārsniedzot savas kompetences robežas. Kaut vai tankkuģu flotes gadījumā. Diez vai valstī ir normāli, ka darījums, kas pārsniedz 126 miljonus ASV dolāru, tiek veikts, nesaskaņojot ne ar vienu institūciju, – ne ar ministru, ne ar valdību, ne ar ministru prezidentu. Par to Nagļa kungs no manis jau 4. septembrī saņēma brīdinājumu, kas jau ir nopietns sods. Šajā gadījumā par iemeslu kalpoja Nagļa kunga apgalvojumi valdības sēdē par milzīgām naudas summām, kas tiek iztērētas «Lattelekom» tiesvedības lietā, un, pārbaudot visus šos faktus, tiešām atklājās, ka šī nauda ir pārskaitīta, nesaskaņojot un nesaņemot akceptu ne no valdības, ne no ministru prezidenta vadītās darba grupas. Rīcība atkal pārsniedza kompetenci, jo, ja vienas iestādes vadītājs var atļauties pārskaitīt daudzus desmitus tūkstošu latu, ne ar vienu nesaskaņojot, tad rodas jautājums – kā ar šādu iestādes vadītāju strādāt ministram. Kāds tad būs viņa nākamais solis?
Man, atbildīgajam ministram, bija jāizšķiras, ko darīt ar iestādes vadītāju, kurš pat tādus lēmumus, kas Latvijai var būt riskanti, pieņem nekonsultējoties. Izšķīros par J.Nagļa atbrīvošanu un politiskus iemeslus šajā lietā nevaru saskatīt.
Sabiedrībai lietu līdz galam traucē izprast tas, ka tā pasludināta par konfidenciālu. Man nav iespēju operēt ar skaitļiem un stāstīt, cik un kam Naglis ir pārskaitījis nesaskaņojot, tāpēc šī situācija varbūt ir izdevīgāka Naglim un «Latvijas ceļam». Viņi var teikt – Kalvīša argumenti nav pamatoti – jo es nevaru tos izmantot publiski. Ja minētu šos skaitļus, tad sabiedrībai kļūtu skaidrs, par ko ir runa. Un runa nav par 10 tūkstošiem latu un arī ne par 1 miljonu latu, bet gan par ievērojami lielākām naudas summām.
Es negribu apšaubīt Nagļa profesionalitāti. Viņš bijis ļoti profesionāls un zinošs vadītājs, to es atzīstu. Bet viens gan – viņš bieži izteicies presē, ka viņam ir bijuši septiņi ministri, ka viņš ir mūžīgs, ka viņš dara, kā grib, un gan jau partija viņu pasargās. Man tas bija ļoti grūti, bet izšķīros pieprasīt viņa atbrīvošanu. Politisku iemeslu tajā nav, un es domāju, ka šajā gadījumā rīkojos pareizi.
Kā jūs pats uzskatāt, vai šinī lietā tiešām ir nepieciešama konfidencialitāte?
Tiesvedības lietā tiešām konfidencialitāte ir nepieciešama, taču es valdības sēdē ierosināju atteikties no slepenības publisko finansu jautājumos. Nedrīkstam paziņot, cik esam samaksājuši kompānijām, nedrīkstam atklāt, kādas ir bijušas speciālistu darba stundu likmes, jo to liedz līgumi. Taču neviens šajā valstī nevar pasludināt par slepenu publisko finansu jautājumu – kopējo summu, ko esam izlietojuši. To noteikti vajadzēja paziņot sabiedrībai, bet diemžēl valdība lēma citādi.
Kā varat komentēt izskanējušos paziņojumus, ka Naglis nebūs vienīgais un ka no amata būs jāšķiras arī R.Tjarvem, A.Kļaviņam un A.Laksam?
Es domāju, ka tās visas ir spekulācijas. Par Tjarvi man nav, ko komentēt. Viņu ievēl un atceļ NRTVP, kas gan ir Saeimas vēlēta. Uz šo institūciju valdībai nav tiešas ietekmes. Šādi jautājumi jākomentē Rubeņa kungam. Viņš ir šīs komisijas vadītājs, un tā ir viņa kompetence.
Neesmu dzirdējis, ka Kļaviņa kungs būtu jānomaina. Šāda iniciatīva nav nākusi ne no vienas partijas. Vienīgais, kad šis jautājums tika apspriests, bija koalīcijas padomē. Neviens nezināja par tankkuģu iegādes darījumu, un izraisījās diskusija par to, ka, ja valde vainīga, vajag to atbrīvot ar Kļaviņu priekšgalā; ja vainīga padome, atbrīvosim padomi; ja pilnvar-nieki – atbrīvosim viņus. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka tie, kas neziņoja, bija pilnvar-nieki, jo valde protokolā bija ierakstījusi, ka Skultes kungam līdz tādam un tādam laikam jāziņo Nagļa kungam. Viņš to nebija izdarījis. Ja būtu ierosināts Kļaviņu nomainīt, tad tas būtu visiem zināms, un pats Kļaviņš, starp citu, presē ir apliecinājis, ka viņš nekādu spiedienu neizjūt. Kas attiecas uz Laksas kungu, tad viņa rīcība gan man liekas dīvaina, jo par viņu arī koalīcijā nav bijušas nekādas diskusijas. Laksas kungs ļoti jūtīgi reaģēja uz Šlesera kunga izteikumiem TV pārraidē «Kas notiek Latvijā?». Šlesera kungs minēja, ka šādus norādījumus saņēmis kā ministrs, bet tas bija pirms dažiem gadiem. Tā ir salīdzinoši veca informācija, ar kuru viņš operēja, jo jaunākas Šlesera kungam vienkārši nav. Bet Laksas kungs pēc šiem paziņojumiem kaut kā nervozi uzvedas, sniedz komentārus utt. Neesmu dzirdējis par to, ka šīs amatpersonas ir jānomaina.
