Pagājušo brīvdienu jauko laiku visu šo nedēļu man atgādina saskrāpētās un sūrstošās rokas, jo kopā ar mazdēlu cītīgi tīrījām savu dārzu Ozolniekos.
Pagājušo brīvdienu jauko laiku visu šo nedēļu man atgādina saskrāpētās un sūrstošās rokas, jo kopā ar mazdēlu cītīgi tīrījām savu dārzu Ozolniekos. Kā jau pavasara dārza darbos pieņemts, izzāģējām ābeļu zarus, jāņogu un cidoniju krūmus.
Darbdienās, kā parasti, vajadzēja izskatīt un saskaņot dažādus projektus. Pārsvarā tas saistīts ar reklāmas izvietošanu pilsētā. Tomēr bija darbs, kas manu uzmanību paņēma katru dienu – pēc Domes vadības rīkojuma cītīgi strādāju, gatavojot pilsētas logo konkursa nolikumu. Paredzēts, ka pašvaldība to apstiprinās nākamajā nedēļā, un visi, kuriem ir idejas, varēs nākt klajā ar saviem priekšlikumiem. Jau tagad vēlos aicināt jelgavniekus (un ne tikai) sākt domāt, kāds varētu izskatīties mūsu pilsētu raksturojošais attēls un uzraksts. Daudzi būs tādu redzējuši Ventspilij. Bet mēs taču neesam sliktāki! Pilsētas logo varēsim izmantot visur, kur būs nepieciešams atgādināt par Jelgavu. Oficiālais ģerbonis ar aļņa attēlu lai paliek «oficiālām» reizēm.
Darbi ir sākušies pilsētas kultūras namā. Pagaidām remontē lielo zāli, bet jau tagad jāsāk domāt, kā izskatīsies foajē – pats Staņislavskis ir teicis, ka «teātris sākas ar pakaramo». Protams, nepietiek finanšu, tomēr, saņemot kopā visus prātus, mēģinām izgrozīties.
Trešdien visa Būvvalde braucām pie Kuldīgas kolēģiem, viņi mūs aicināja apskatīt savu pilsētu. Saprotam, ka tur ar pilsētas kopējā vizuālā tēla veidošanu klājas mazliet vieglāk, jo tikai aptuveni sestdaļa vecās pilsētas pieder privātīpašniekiem. Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir lielāka teikšana gan reklāmas izvietošanā, gan remontdarbos, kas pēc tam ietekmē kopējo skatu.
Šonedēļ brīvdienas, kā mēdzu teikt, veltīšu tikai sev. Braukšu uz Rīgu, jo vēl jāpaspēj apskatīt izcilā latviešu gleznotāja Borisa Bērziņa izstādi. Ja kādu laiku neesmu «paburzījies» pa galvaspilsētas izstādēm, jūtos pavisam atpalicis no dzīves.
